Pirms 80 gadiem, 1933. gada 12. jūnijā, Vācija pieņēma lēmumu boikotēt sviesta piegādes no Latvijas, sagādājot apjukumu valdībā un lauksaimnieku aprindās.

Lasītākie

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Ak, skaistā jaunība! Seši apģērba krāsu toņi, kas palīdzēs jums izskatīties dažus gadus jaunākam

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

Lasīt citas ziņas

Sākās tā sauktais sviesta karš. Berlīne savu rīcību attaisnoja kā atbildi uz vācu preču boikota kustību Latvijā, kā arī dažādiem pretvācu incidentiem, kas notika, protestējot pret Hitlera nākšanu pie varas un nacistu agresīvo politiku. Vācu preču boikotu un citas akcijas tolaik organizēja ebreju un krievu organizācijas, kā arī latviešu sociāldemokrāti, kamēr pilsoniskā valdība pūlējās ieturēt neitralitāti. Tā kā 1933. gada pirmajā pusē Vācija patērēja 50,7% no visa Latvijas sviesta eksporta, Berlīnes rīcība draudēja ar nopietnām sekām lauksaimniekiem. Sviesta eksports atjaunojās 16. jūnijā, kad ārlietu ministrs V. Salnais apsolīja Vācijas ārlietu ministram K. Neirātam darīt visu, lai apturētu ”pretvācu” akcijas Latvijā.