1933. gada 10. maijā 0

Pirms 80 gadiem, 1933. gada 10. maijā, pēc nacionālsociālistiski noskaņotu studentu ierosmes un ar aktīvu valsts atbalstu Berlīnē notika pirmā lielā “vācu garam neatbilstošo” grāmatu dedzināšanas akcija.

Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!
“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina
Kokteilis
Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3
Lasīt citas ziņas

Operas laukumā nacisti sārtā sameta desmitiem tūkstošus no bibliotēkām izņemtu sējumu, kuru autori bija ebreji, kreisi vai pacifistiski noskaņoti. Dedzināmo vidū bija Alberts Einšteins, Zīgmunds Freids, Francis Kafka, Stefans Cveigs, Tomass Manns, par Ļeņinu un Kārli Marksu nemaz nerunājot. Turpmākajās dienās nacistu ”melnajā sarakstā” iekļauto grāmatu sārti kūrās daudzās Vācijas pilsētās. Akcijai bija liela starptautiska rezonanse. ”Viduslaiki Berlīnē” – tā ”Jaunākās Ziņas”. Hitlerieši nebija oriģināli. Ritualizēti grāmatas dedzinātas kopš antīkās pasaules un viduslaiku inkvizīcijas laikiem. Ar to nodarbojās jakobīņi Lielās franču revolūcijas gaitā. Epizodiskas akcijas ”melīgu” un ”nepareizu” drukas darbu svilināšanā notikušas visos laikos, arī komunistiskajā Austrumeiropā un mūsdienās.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.