1932. gada 21. novembrī. Ziemas pelžu sezonas sākums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem avīzes ziņoja, ka Balasta dambī Rīgā sākusies ziemas peldēšanas sezona, jo, ap mīnus četru grādu salam pieturoties trešo dienu, vairāk nekā centimetru biezs ledus Rīgā pārklājis Daugavu no tiltiem līdz Doles salai un satiksmes tvaikonīšu kustība pa upi pārtraukta. Āliņģī gremdēšanās sezonu atklāja Gancmaņu pāris, ko “Jaunākās Ziņas” dēvēja par “ziemas peldēšanas sporta celmlaužiem Latvijā”.
Tas gan nebija īsti tiesa, jo Latvijas teritorijā ziemas peldes entuziasti sāka piekopt jau 19. gadsimta beigās, kad rūdīšanās kā modes lieta un universāls veselības uzlabošanas veids ienāca no Vācijas. “Mana sieva ir pirmā sieviete, kura piekopj ziemas peldēšanu jau kopš pagājušās ziemas. Es personīgi trīs gadu ziemas peldēs esmu stipri norūdījies un uzlabojis savu citkārt vājo veselību.
Visgrūtākais laiks ziemas peldēs ir rudeņos, jo nepatīkams ir vienīgi drēgnais mitrums. Mērenā salā turpretim, kad starpība starp ūdens un gaisa temperatūru maza, aukstums kaulos nekož. Peldamies pat līdz 15 grādu lielā salā,” laikrakstam stāstīja Gancmanis. Ziemas peldētājus kopš 1931. gada apvienoja veselības kopšanas biedrība “Saule”.
Tradicionāli par āliņģu ciršanas un mērcēšanās vietu tajā laikā izvēlējās jau pieminēto Balasta dambi pie Āgenskalna līča, kas mūsdienās aptuveni atbilst Vanšu tilta galam. Bet ziemas peldes praktizēja arī Māras dīķī un Lielupē. Kopumā tā bija elitāra nodarbošanās un “roņu” pulciņu varēja mērīt labi ja pāris desmitos, jo sabiedrības vairākums peldēšanu aukstā ūdenī, kaut uztvēra ar apbrīnu, tomēr ar lielu skepsi.
