1932. gada 2. augustā. Dzimusi no spožākajām latviešu intelektuālēm – S. Viese 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Jēkabpilī vietējās cukurfabrikas ierēdņa ģimenē piedzima literatūrzinātniece un kultūrvēsturniece Saulcerīte Viese. Viņas devums kultūrvēsturei pirmkārt ir Aspazijas un Raiņa literārās darbības un dzīves pētniecība mūža garumā visdažādākajos rakursos, kā arī Raiņa un Aspazijas kopoto rakstu kārtošana.
Saulcerīti Viesi ierindo izcilāko mūsdienu latviešu literatūras pētnieku pulkā. Turklāt viņa daudz darījusi abu ievērojamo dzejdaru, kā arī Andreja Pumpura un Krišjāņa Barona darbības popularizēšanai ārpus Latvijas PSR un tāpat PSRS robežām, cik nu tas padomju režīma uzliktajos ietvaros bija iespējams.
Rainis un Aspazija bija viņas aizraušanās kopš bērnības. Kad 1955. gadā tika pabeigta Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte un pavērās iespēja strādāt Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, to varēja darīt krietni padziļinātāk. “Ar Saulcerītes aiziešanu latvieši zaudējuši vienu no saviem spožākajiem intelektiem.
Saulcerīte bija tāda literatūrpētniece, kas savu darbu veica ar visdziļāko nopietnību, kas nerakstīja neko tādu, kas nebija dziļi pārdomāts un nopietni izpētīts. Bet viņai bija arī viegla spalva un stāstnieces talants, kas palīdzēja atklājumus nodot tālāk citiem, kas palīdzēja tautai iepazīt mūsu literatūras augstākos sasniegumus. (..)
Saulcerītei bija šī spēja iejusties arī bērna saprātā un vienkāršībā, bērna sapņos. Viņai bija spēja saskatīt katrā to bērnu, kas vienmēr paliek viņā, tamdēļ arī viņas pēdējais darbs “Mūžīgie spārni” ir tik dziļi izjusts, un viņa tik pareizi kā neviens ir uztvērusi Aspazijas būtību un personību.
Pati Saulcerīte jau bija tik ļoti līdzīga Aspazijai,” atvadu vārdos 2004. gada 30. decembrī sacīja Latvijas Valsts prezidente un dainu pētniece Vaira Vīķe-Freiberga.
