1932. gada 16. septembrī. Savāds gadījums 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem tiesas priekšā Rīgā stājās 49 gadus vecais pilsonis bez konkrētas nodarbošanās un dzīvesvietas Jūlijs Smoļenskis, kurš neparastā veidā bija licis par sevi runāt puspilsētai. Proti, iepriekšējā dienā viņš bija ar dūri izdauzījis desmit lielas rūtis Činkura kundzes konditorejai Kalēju ielā 22, pēc tam sācis sist arī līdzās esošā dāmu cepuru veikala skatlogus.
“Notikuma vietā sapulcējās liela ļaužu drūzma. Neviens tomēr nav uzdrošinājies vīrieti aizturēt, jo domājuši, ka viņš pēkšņi palicis ārprātīgs. Nepazīstamais kā ārprātā gājis pa Kalēju ielu uz priekšu un sitis vienu rūti pēc otras. No pretējās ielas puses izsteidzies kurpnieku darbnīcas īpašnieks Vaikovskis, kas vīrieti aizturējis. Pēc aizturēšanas viņš bezspēcīgi sabrucis uz trepju kāpnēm un sācis raudāt.
Paskaidrojis, ka ilgāku laiku esot bez darba un veselu nedēļu neko neesot ēdis,” reportēja “Jaunākās Ziņas”, kam netālu no notikuma vietas bija redakcija. Pēc aizturēšanas “noskrandušais un nonīkuša izskata” vīrietis atzina, ka dauzījis skatlogus, lai tiktu cietumā. Skatlogu dauzīšana nolūkā nozagt tajos izliktās mantas Rīgā tolaik mēdza gadīties, taču ar šādu domu stiklus, šķiet, neviens vēl nebija sitis.
1932. gada rudens joprojām bija laiks, kad Latvijā asi izjuta pasaules ekonomiskās krīzes izsaukto bezdarbu un daudzi trūcīgie pēc vasaras sezonas darbu beigām bija nonākuši grūtā stāvoklī. Notikušais tomēr nebija pilnībā skaidrs, jo sabiedrībā izplatījās Činkuriem nelabvēlīgs uzskats, ka rūšu sišana sākusies pēc tam, kad izmisušais Smoļenskis konditorejā lūdzis ko ēdamu, bet viņam atteikts.
To stāstīja arī pats tiesātais. Savukārt konditorejas darbinieki un īpašniece liecināja, ka viņš veikalā nemaz neesot iegājis un īstais dauzītājs bijis kāds jauns cilvēks ar biezā cimdā tērptu roku. Lai vai kā, tiesa Jūlijam Smoļenskim piesprieda trīs mēnešus cietumā.
