1932. gada 13. jūlijā. Tāljūras zvejas sākums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem uzņēmēja un rēdera Andreja Kalniņa organizētā komanda tālbraucēja kapteiņa Kārļa Spādes vadībā no Rīgas caur Zviedriju devās ceļā uz Haugesunnas ostu Norvēģijā, kur to gaidīja “A. Kalniņa” rēderejas pirkts lietots, taču ziemeļu apstākļiem paredzēts norvēģu koka zvejas kuģis “Bru”.
Kalniņš sen loloja plānu uzsākt siļķu zveju Atlantijā pie Islandes krastiem, kur par siļķu lomiem stāstīja leģendas. Somijas, Polijas, Igaunijas zvejnieki to bija sākuši jau ap 1930. gadu.
Latvieši nevēlējās atpalikt, taču vairāku mēnešu zvejas ekspedīcijas uzturēšanai sākotnēji trūka līdzekļu. Tostarp no Norvēģijas vestās sālītās siļķes bija ne pārāk turīgās iedzīvotāju daļas iecienīts ikdienas ēdiens ar garantētu pieprasījumu. Gadā Latvija patērēja ap 100 tūkstošiem mucu sālītu siļķu, kuras tirgotāji pirka par valūtu.
Pirmajā braucienā komandā līdz ar kapteini bija tikai seši latvieši – stūrmanis, kapteiņa 16 gadus vecais dēls un trīs Rīgas jūrmalas zvejnieki. Pārējie 24 bija salīgti norvēģu zvejnieki ar uzdevumu ierādīt siļķu zvejas gudrības latviešiem. Nokārtot kuģa pirkšanas lietu uz Norvēģiju izbrauca arī rēderis Kalniņš, taču jūrā viņš nedevās.
Zvejas sezona ilga līdz septembrim un noslēdzās ar triumfālu atgriešanos Rīgā 13. septembrī. “Bru” rūmēs atradās 3700 mucu (katra ap 110 kg) turpat uz klāja sālītu siļķu, un būtu vēl vairāk, ja reisā nepietrūktu mucu un sāls.
Turpmākajos gados “Bru” regulāri devās siļķu zvejā uz Atlantiju, liekot pamatu tāljūras zvejai, kas padomju okupācijas apstākļos, sākot no 50. gadiem, kļuva par svarīgu Latvijas PSR tautsaimniecības nozari.
