Pirms 90 gadiem šajā dienā notika Turaidas Rozes piemiņas atzīmēšana 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Rozes kapavietu pie Turaidas baznīcas bieži pušķo rudzupuķu un rožu vainadziņi, kurus nolikušas nezināmas rokas.
No jauna Turaidas Rozi – Maiju plašos vilcienos atdzīvinājis nelaiķis lielais dzejnieks Rainis drāmā “Mīla stiprāka par nāvi”. Kā izglītības ministrs Rainis 1927. gada rudenī personīgi ieradās Turaidā un uz Rozes – Maijas kapa nolika krāšņu sarkanu rožu vainagu.
Tagad nelaiķa dzejnieka Poruka kundze, kas dzīvo Siguldā, ierosinājusi apzīmēt Rozes kapavietu pie Turaidas baznīcas ar piemērotu piemiņas plāksni. Plāksnes izgatavošanu uzņēmies tēlnieks Zaļkalns.” Vecu liepu puduris pie baznīcas kā leģendārās Turaidas Rozes kaps ticis iezīmēts 20. gadsimta sākumā, bet 1922. gadā Siguldas pansijas “Baltā pils” īpašniece Ernestīne Poruka pie tā piestiprināja koka plāksnīti ar uzrakstu “Še dus Turaidas Roze”.
Poruka atraitnes sarūpēto un par ziedojumiem tēlnieka Teodora Zaļkalna izgatavoto balta marmora plāksni ar uzrakstu iesvētīja 1932. gada 7. septembrī – dienā, ko uzskatīja par Turaidas Rozes 312. nāves dienu. Marmora plāksni piestiprināja pie citas vecas trīsžuburu liepas, jo iepriekšējā bija gājusi bojā.
Vietējās sabiedrības attieksme bija dažāda. Aprindu žurnāls “Aizkulises” klāstīja, ka siguldieši melšot: sava nelaiķa vīra kapu Ernestīne gan esot gandrīz vai piemirsusi un to vaļas brīžos kopjot kāda studente, Poruka dzeju cienītāja. Reiz studente kapu apdēstījusi mazām rozēm, bet Ernestīne Poruka tās visas izrāvusi.
Tradīcija, ka pie Turaidas Rozes dodas jaunlaulātie, aizsākās 70. gados, bet pašreizējā plāksne uzstādīta 1975. gadā.
