Pirms 90 gadiem lūdza ierādīt vietu Jāņa Čakstes piemineklim. Kādi bija varianti? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes (1859–1927) piemiņas fonda komiteja lūdza Rīgas pilsētu norādīt vietu, kur varētu celt pieminekli J. Čakstem.
“Piemineklis domāts neliela attēla veidā. Komiteja izteica domas, ka piemērotākā vieta piemineklim Jāņa Čakstes laukumā pie [Rīgas] pils, kur tagad atrodas agrākā Uzvaras pieminekļa kolonna, pie Brīvības bulvāra Barklaja de Tolli pieminekļa vietā vai arī pie Apgabaltiesas (mūsdienās Augstākās tiesas ēka. – Red.).
Pēc iespējas saudzējami dārzi un apstādījumi. Atzina, ka jautājuma izšķiršana nododama pilsētas dārzu un izdaiļošanas komisijai,” tolaik vēstīja “Jaunākās Ziņas”.
J. Čakstes piemiņas fonds ar līdzekļu vākšanu gan ziedojumu, gan pastmarku izdošanas un vēl citādos veidos nodarbojās kopš pirmā prezidenta nāves 1927. gadā. Atšķirībā no citiem arī ievērojamiem latviešu politiķiem J. Čakstes personība allaž bija vērtēta viennozīmīgi pozitīvi.
Kā viņa 70 gadu jubilejas sakarā 1929. gadā atzīmēja tās pašas “Jaunākās Ziņas”: “Tautai arvien jāatminas viņa lielie nopelni valsts tapšanas laikā un viņa cildenā, nesavtīgā personība. Viņš atstāja mums Latvijas Republiku jau noorganizētu, nodrošinātu saimnieciski un politiski.”
Pateicoties fonda darbībai, 1930. gadā uzstādīja pieminekli J. Čakstem Jelgavā, bet 1935. gadā atklāja arī iespaidīgo pieminekli Meža kapos.
Jautājums par piemiņas zīmi galvaspilsētā iestrēga un 30. gadu otrajā pusē, Kārļa Ulmaņa autoritārisma apstākļos, zaudēja aktualitāti. Jāatzīmē, ka jautājums par Jāņa Čakstes pieminekli Rīgā aktualizējās arī 2019. gadā, kad atzīmēja politiķa 160. gadadienu, taču tālākas attīstības nav bijis.
