1930. gada 6. martā. Elektriskā apkure Rīgas baznīcās 1
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka divos Rīgas katoļu dievnamos – Sāpju Dievmātes baznīcā un Sv. Jēkaba katedrālē – uzstādītas elektriskās apkures ierīces. Abas bija pirmās publiskās ēkas Latvijā, kurās elektroenerģiju izmantoja apsildīšanai.
“Lai dievnamu aukstās telpās varētu dabūt mērenu siltumu, vajadzīgs katrā ap 50 sildāmo elektrisko krāsniņu. Tās nav lielas, apmēram 1–2 kvadrātpēdu. Dažas no viņām piestiprinātas pie sienām, citas pārvietojamas. Pilnīgi aukstu telpu ziemas salā ar šīm krāsniņām var sakurināt līdz +9 grādi siltu vienas stundas laikā.
Katra dievnama apkurināšana līdz augšā minētai temperatūrai izmaksā ap 8 latus. Krāsniņas pēc vajadzības var vienu vai otru nodzēst.
Strāvu ņem no pilsētas elektriskās stacijas, un tā ir 380 voltu stipra. Ar parasto apgaismošanas voltu strāvu tik lielas telpas nav iespējams apkurināt,” stāstīja laikraksts. Abos dievnamos elektrisko apkuri uzstādīja sabiedrība “Elektro-Ekonomija”, kas bija Franfurtē pie Mainas bāzētās vācu firmas “Prometheus” pārstāve Latvijā.
Minētā sabiedrība 30. gadu sākumā uzsāka itin veiksmīgu kampaņu, popularizējot dažādas sadzīves elektroiekārtas – elektriskās plītis, katlus, tējkannas, boilerus, arī inkubatorus lauksaimnieku vajadzībām.
Apkures gadījumā apgalvoja, ka elektriskā apsildīšana telpā “rada labu gaisu, tīrību un ir absolūti droša”, turklāt arī lēta – viena biktskrēsla apsilde stundā maksāšot vien 2 santīmus (Rīgas Andrejsalas spēkstacijā ražotās elektroenerģijas kilovatstunda tolaik maksāja 10 santīmu). Tāpat tika atgādināts, ka Vācijā elektroenerģiju dievnamu apsildīšanai izmantojot jau kopš 1912. gada.
