Pirms 90 gadiem pie baznīcas notikušais incidents Rīgā izsauca plašu rezonansi 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem pie Māras (Doma) baznīcas Rīgā risinājās incidents, kas izsauca lielu rezonansi.
Proti, tā bija svētdiena, kad Doma baznīcā vajadzēja notikt iesvētīšanas ceremonijai ap pussimtam latviešu jauniešu, tajā skaitā 18 gadus vecajam Valsts prezidenta Alberta Kvieša dēlam Ērikam Kviesim.
Doma baznīcā vēl noteicēja bija vācu draudze, kaut latviešu draudze jau bija izteiktā skaitliskā vairākumā. Abām bija noteikti dievkalpojumu laiki.
Vācu rīta dievkalpojumam vajadzēja noslēgties plkst. 11, taču, kad pie baznīcas šajā laikā ieradās valsts galva Alberts Kviesis ar kundzi un tāpat kupls skaits citu iesvētāmo vecāku un radinieku, izrādījās, ka vācieši savu dievkalpojumu vēl nav beiguši.
Prezidents un citi mīņājās ārpusē 20 minūtes, līdz viņus ielaida.
“Dievkalpojuma beigas Valsts prezidents nogaidīja pie ieejas baznīcā. Arī vairākiem simtiem latviešu draudzes dievlūdzēju nācās stāvēt zem klajas debess, kamēr vācieši beidz dievvārdus. Gadījums visos izsauca sašutumu un dabīgi rodas jautājums, vai beidzot reiz nevarētu nokārtot Māras baznīcas piederības lietu,” rakstīja “Jaunākās Ziņas”.
Radikālāk noskaņotā prese retoriski vaicāja: “Vai mēs dzīvojam Latvijā?” Kā tas nākoties, ka pat valsts 12. pastāvēšanas gadā “cittautieši”, tas ir, vācbaltieši, var izturēties pret latviešiem tik augstprātīgi.
Incidents paātrināja Doma baznīcas piederības jautājuma risināšanu valsts līmenī.
1931. gada rudenī ar Ministru kabineta rīkojumu dievnamu atsavināja vācu luterāņu baznīcai un pasludināja par latviešu luterāņu bīskapa katedrāli.
Protams, vācbaltiešiem simboliskās ēkas atņemšana vēl vairāk iededza strīdus starp latviešiem un vāciešiem.
