1930. gada 5. janvārī. “Bīstamāko Latvijas kriminālnoziedznieku” vajāšana 0
Pirms 90 gadiem pirmās jaunā gada dienas Rīgā tika vadītas ar lielu satraukumu, jo 3. janvāra rītā no Centrālcietuma darbnīcām, pārvarot apmēram piecus metrus augsto cietuma mūri, bija aizbēguši divi vīri, kurus prese sauca par “bīstamākajiem Latvijas kriminālnoziedzniekiem”.
Naktī uz 5. janvāri policija, piesaucot papildspēkus, veica kratīšanas 70 Rīgas iebraucamajās vietās un “aizdomīgos mitekļos”.
kurā kārtības sargi uzsāka dokumentu pārbaudi, kad jautrība sita augstu vilni. Uz Rīgas apkaimes ceļiem dežurēja policijas un aizsargu patruļas.
Noziedznieku fotoattēli tika pavairoti vairākos simtos eksemplāru, izdalīti gūstītājiem un vēl aizsūtīti kolēģiem uz Lietuvu un Igauniju. Taču viss velti.
Meklētie bija 27 gadus vecais valmierietis Pēteris Zariņš, kurš izcieta sodu par brutālu laupīšanu kādā Rīgas apavu veikalā un trīs cilvēku nogalināšanu tās laikā, kā arī 24 gadus vecais Jānis Gaigals, kurš arī bija nodarbojies ar laupīšanu un tās laikā nogalinājis divus cilvēkus, bet vēl vienam citā epizodē nodarījis smagus miesas bojājumus.
Par katra izbēgušā noziedznieka uzrādīšanu vai notveršanu bija izsludināta 500 latu “gratifikācija”.
Meklēšanā piedalījās ne vien Rīgas pilsētas policija, bet arī Rīgas apriņķa policisti un aizsargi. Policijas sistemātiskās kontroles īpašus panākumus nedeva un situāciju izdevās labot, tikai pateicoties informatoru pienestajām ziņām. Gaigalu notvēra 21. janvāra vakarā Hospitāļu ielā, kad viņš acīmredzot bija izgājis no dzīvokļa, kur slēpās.
Atklājās, ka noziedznieki pēc izbēgšanas vairākas dienas bija slapstījušies Pierīgas mežos (janvāra sākums arī 1930. gadā bija silts), pēc tam atgriezušies Rīgā, kur šķīrušies. Naktī no 21. uz 22. janvāri pienāca arī Zariņa kārta.
Pulksten 3.30 viņu arestēja Sporta ielas rajonā Rīgas hipodroma publiskajā atejā, kur bēglis nakšņoja lupatu kaudzē. Par to bija pārsteigti pat policisti.