1930. gada 29. maijā. Orkāns apgāž ābolu vezumu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Vidzemes piekrasti un arī Latgali, mazāk Kurzemi, pēcpusdienā pārsteidza, pēc tā laika avīžu apgalvojumiem, nepiedzīvota spēka vētra, kas sasniegusi pat maksimālo – 12 baļļu spēku, kāds atbilst vēja ātrumam 32 metru sekundē.
Vējš virs Rīgas līča sacēlās pēkšņi un īsā laikā sakūla jūru lielos viļņos.
Vairāki velkoņi, kas tobrīd atradās ceļā, velkot plostu karavānas no Salacgrīvas, Ķirbižiem un Kaltenes uz Rīgu, bija spiesti baļķu sējumus pamest un meklēt patvērumu ostā, kur ūdens līmenis strauji cēlās, pārklājot piestātnes.
Kokus vētra vai nu dzenāja pa jūru, vai izmeta krastā. Vējš un viļņi radīja bīstamas situācijas arī plostiem Daugavā pie Rīgas, kur tie gaidīja savu kārtu nokļūšanai zāģētavās.
Plostus tikai ar lielām grūtībām, iesaistot sešus velkoņus, izdevās no tiltu apkaimes pārvietot mierīgākā vietā pie cementa fabrikas, Podragā.
Tikmēr Vidzemē līča piekrastē vētra ar visām saknēm gāzusi kokus un telefona vadu stabus, saraujot sakaru līnijas.
Mazāk vējš postīja Kurzemi, taču tur bija vērojamas ārkārtīgi spēcīgas lietusgāzes, kas divās vietās izskaloja nesen izbūvētā Liepājas–Glūdas dzelzceļa uzbērumu.
Nīcas pagastā ceļi bija tā pārplūduši, ka tos nevarēja lietot divas dienas. Ventā ūdenslīmenis cēlās par 1,5 metriem, Lielupē par metru.
Vētra jūrā, kaut uz pusi mazākā spējā, turpināja plosīties arī naktī un nākamajā dienā, kad stiprais vējš skāra Latgales ziemeļdaļu.
“Jaunlatgales apriņķī vairākām mājām norauti jumti, sagāztas dažas sīkākas ēkas, mežos lauzti un izgāzti daudzi koki.
Cietušas arī radio antenas. Uz Pleskavas un Daugavpils šosejas kāds zemnieks braucis ar ābolu vezumu, kurš ar visiem ratiem iegāzies no viesuļa grāvī. Uz atklātas vietas vētras grūdieni bijuši tik spēcīgi, ka pat cilvēki nav varējuši noturēties uz kājām,” klāstīja “Jaunākās Ziņas”.
Postījumi bija nodarīti tāpat Lietuvas teritorijā. Pēc vētras iestājās vēss laiks ar salnām, jo Baltijā bija ieplūdušas aukstā gaisa masas no Skandināvijas.
