1930. gada 22. maijā. Ceļi jāuztur valstij 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Latvijas satiksmes ministrs Frīdrihs Ozoliņš ar preses starpniecību iepazīstināja sabiedrību ar plāniem Latvijas ceļu uzturēšanā un remontēšanā.
Daudzviet ceļi, īpaši Latgalē un īpaši lietainā laikā, tika atzīti par neapmierinošiem.
Problēma bija arī finansējums. Latvijā vēl pastāvēja muižas laiku sistēma, ka zemniekiem, kuru īpašumus šķērso ceļi, jāpiegādā valstij to remontam vajadzīgā grants, turklāt maksāta tika nevis tirgus cena, bet par trešdaļu mazāka.
Daudzi, jo sevišķi jaunsaimnieki, bija lielā nemierā ar apgrūtinošajām ceļu klaušām. Ozoliņš un Saeimas pašvaldību komisija bija vienojušies, ka tuvākajā laikā no šādas sistēmas jāatsakās.
“Komisija atzinusi, ka turpmākos gados jāpārņem valsts uzturēšanā no 2. šķiras zemesceļiem ik gadus ne 500 km, bet ne mazāk par 2000 km, ar ko tad arī visi 2. šķiras zemesceļi pārietu uzturēšanā ar valsts līdzekļiem tuvāko 4 gadu laikā.
Pašlaik valsts uzturēšanā atrodas 6500 km zemesceļu, bet visu 2. šķiras zemesceļu ir 15 000 km.
Pieņemtais pārgrozījums spraudis par mērķi atstāt zemturiem labošanai klaušu kārtā tikai 3. un 4. šķiras ceļus, kamēr 1. un 2. šķiras ceļus labotu par valsts līdzekļiem,” ministrs skaidroja “Jaunākajām Ziņām”, piebilstot, ka pāreja uz tādu kārtību notiks tikai tad, ja izdosies atrast jaunus finansējuma avotus.
To piemērus saskatīja ārvalstu pieredzē.
“Tādēļ būtu pilnīgi dibināti, ja ceļu fondā ieskaitītu ievedmuitas nodokli no automobiļiem, motocikliem, velosipēdiem, to riepām un kamerām un muitu un akcīzi no benzīna. Arī nodoklis no alkohola ceļu fondam par labu būtu dubultojams, paceļot to uz 6% līdzšinējo 3% vietā. Tāpat arī ceļu fondā ieskaitāmi kredīti, kurus maksā Mežu departaments par ceļu labošanu uz valsts mežu rēķina,” klāstīja Ozoliņš.
Tā sauktie klaušu ceļi gan nezuda visu pirmskara Latvijas laiku, lai arī valsts un pašvaldības pakāpeniski aizvien vairāk pārņēma to uzturēšanu gan tehniskiem līdzekļiem, gan finansiāli.
