1930. gada 20. martā. Sērgas briesmas Gulbenē 0
Pirms 90 gadiem Gulbenē, pēc “Jaunāko Ziņu” vēstītā, valdīja ārkārtīgs satraukums. Tika apgalvots, ka, iespējams, sākusies plaša saslimšana ar trakumsērgu. Varbūtējo saslimušo cilvēku skaitu lēsa uz 90 personām. Viss bija sācies ar 32 gadus veco Jaungulbenes frizieri Alvīni Leikarti, kuru pirkstā sakoda pašas klēpja sunītis.
Dzīvnieks pēc tam aizbēga un sakoda vēl 12 personas, tajā skaitā Alvīnes brāli, arī frizieri Kārli Leikartu. Suni notvēra, nogalināja un vietējais veterinārārsts konstatēja, ka tas bijis slims ar trakumsērgu. Kaut cietušie saņēma potes (tās bija jāinjicē kopumā 21 reizi, bet smagākos gadījumos divtik), Alvīne Laikarte, ko apkaimē uzskatīja par alkohola cienītāju, pret notikušo izturējās pavirši, uz pirmo poti pieteicās ar desmit dienu novēlošanos un uz atkārtotām potēm neieradās. Pāris nedēļas pēc koduma viņai sākās krampji, baiļu lēkmes.
Viss beidzās ar paralīzi un sievietes nāvi. Arī brāļa stāvoklis bija smags. Ārsti apgalvoja, ka injekcijas darbību kavējusi alkohola lietošana. Alvīnei bija piederējusi pieprasīta frizētava Jaungulbenē pie tirgus laukuma, savukārt viņas brālim – “Jaungulbenes patērētāju sabiedrības mājā”. Frizieres nāve izsauca paniku.
Desmitiem cilvēku, kas pēc sakošanas bija pie viņas skuvušies vai griezuši matus, uzskatīja, ka varētu būt inficēti. Kad 19. martā Jaungulbenē palīgā vietējai ārstei Mildai Varbūts no Rīgas ar serumiem ieradās LU Patoloģijas institūta speciālists Kaktiņš, pie viņiem jau pirmajā dienā pieteicās 78 personas, un to skaits turpināja augt.
Nelīdzēja skaidrojumi, ka pats friziera apmeklējums, ja vien tā laikā nav saskrāpēta vai iegriezta āda, nevar izsaukt saslimšanu. Cilvēku upurus slimība vairs neprasīja, taču dzīvnieku saslimšanas gan turpinājās arī aprīlī. Maijā trakumsērgas trauksme tika izplatīta tāpat Madonas apkaimē.
