Pirms 90 gadiem dzimis Āraišu ezerpils atklājējs un atjaunotājs 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgā piedzima viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu arheologiem Āraišu ezerpils atklājējs un atjaunotājs Jānis Apals.
Viņa dzīve un darbība vairāku gadu desmitu garumā saistījusies tieši ar minēto senatnes pieminekli, tādēļ mēdz sacīt, ka Apala un Āraišu ezerpils vārdi nav nošķirami viens no otra.
Arī pats vārds “ezerpils” ir viņa izvēlēts. Āraišu ezerpils tās atjaunotajā veidā ir nozīmīgs objekts ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā.
Jāpiebilst, ka minētais arheologs tāpat ir zemūdens arheoloģijas aizsācējs; 60. gados aizrāvās ar ezerpiļu meklēšanu visā Latvijā (mūsdienās, pateicoties Apala darbībai, zināmas 10 ezerpilis) un ieviesa Latvijā dendrohronoloģisko datēšanas metodi, tas ir, koksnes vecuma noteikšanu, vadoties no attiecīgajam laika posmam raksturīgajām koku gredzenu īpatnībām.
Meklēt senās cilvēku mītnes ezeros zinātnieks sāka 50. gadu beigās, būdams Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta pētnieks.
Par to, ka saliņā iepretim Āraišu baznīcai ir kādas cilvēka mītņu paliekas, zināja vēl vācbaltu vēstures entuziasti, taču tieši Apals noteica, ka ir runa par 9. un 10. gadsimta seno latgaļu dzīvesvietu.
Tas tika konstatēts aptuveni desmit gadu ilgos izpētes darbos, kas ar pauzēm sākās 1965. gadā.
Tad sadarbībā ar arhitektu Dzintaru Dribu arī dzima ideja par būves rekonstrukciju, kas, pēc iespējas izmantojot senos paņēmienus, sāka īstenoties 1981. gadā, kad bija izdevies pierunāt Latvijas PSR vadību piešķirt šim mērķim finansējumu.
