Karstas debates par Brīvības pieminekļa projektu 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Alberta Kvieša notika izšķirošā Brīvības pieminekļa komitejas sēde par to, kādu un kur celt Brīvības pieminekli. Konkurss par pieminekļa metu noslēdzās septembra beigās.
Lielāko atzinību tajā bija guvis Kārļa Zāles projekts “Mirdzi kā zvaigzne” un vecmeistara Teodora Zaļkalna “Trīs zvaigznes”. Karstākās debates izvērtās tieši par to, kuru izvēlēties.
Vairākums komitejas locekļu bija par Zāli, taču arī par Zaļkalnu bija “ienācis raksts ar daudziem parakstiem” – šajā nometnē atradās, piemēram, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Jānis Akuraters, kā arī literāts Edvarts Virza.
Balsojot 19 bija par Zāli, trīs par Zaļkalnu, trīs atturējās, taču reizē tika izvirzīts nosacījums, ka Zālem projekts jāpārstrādā pēc žūrijas norādījumiem, lai tas labāk piemērotos izvēlētajai vietai.
Kaut arī agrāk par to bija bijuši strīdi, par celtniecības vietu komisija principiāli vienojās, ka, izvēloties starp Daugavmalu un Brīvības un Raiņa bulvāru krustojumu, priekšroka dodama pēdējam.
Kā izteicās Saeimas deputāts Marģers Skujenieks: “Tik monumentālai celtnei kā Brīvības piemineklis Daugavmalā nav droša pamata.”
Rīgas pilsētas pārstāvis, inženieris Jānis Jagars neiebilda, tikai norādīja, ka nedrīkst ciest satiksme. Lai to netraucētu, tiltu pār kanālu ierosināja paplašināt trīskārtīgi, izveidojot pie pieminekļa tik lielu laukumu, lai tas derētu svinīgiem sapulcēšanās gadījumiem.
Atklāts palika finansējuma jautājums, jo bija skaidrs, ka ar būvi kavēties vairs nedrīkst, taču ziedojumos šajā brīdī bija savākti tikai 267 276 lati jeb ceturtā daļa nepieciešamā.
