Filma “Lāčplēsis” ar G. Zemgalu un K. Ulmani.
Filma “Lāčplēsis” ar G. Zemgalu un K. Ulmani.
Arhīva foto

1930. gada 13. februārī. 18. novembra inscenējums 0

Pirms 90 gadiem vēlu vakarā režisora Aleksandra Rusteiķa vadībā filmas “Lāčplēsis” vajadzībām Nacionālā teātra ēkā tika inscenēts 1918. gada 18. novembra Latvijas pasludināšanas akts.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Autentiska bija ne tikai vide, bet arī dalībnieki. “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Režisors Rusteiķis un operators Sīlis rīkojas ar saviem daudziem apgaismošanas aparātiem, kuri nostādīti skatuves priekšā. Viena pēc otras ierodas personas, kuras piedalījušās valsts proklamēšanas aktā. Ir tikai “vēsturiskas personas”, kurām tagad nākas spēlēt pašām sevi. Jūlijs Celms ierodas tumšos svārkos, zem kura brūns kamzols, Spricis Paegle, [Erasts] Bite vecmodīgos svārkos. (..)

Taisni pusnaktī ierodas Valsts prezidents Gustavs Zemgals, kurš tad kā Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs vadīja šo vēsturisko sēdi. Arī viņam mugurā vecmodīgi vizītsvārki, liekas, tie paši, kas bija toreiz. (..) G. Zemgals pieceļas, atklāj sēdi un uzaicina sekretāru Biti nolasīt Tautas padomes organizēšanas protokolu. “Žests, žests!” sauc režisors.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izrādās, sapulces vadītājs aizmirsis šo “žestu” un skats jāatkārto. Bite lasa protokolu. Ilgi lasīt viņam režisors neļauj. Nāk neatkarības proklamēšanas turpmākā gaita, ko uzņem tuvumā. Pie galda nostājas pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Citi savas lomas “nospēlēja” klusi, bet Ulmanis uzsāk skaļi: “Pilsoņi un pilsones! Pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz…” Tālāk viņš netiek.

To pārtrauc režisors un skaļie aplausi, gluži kā toreiz.” Starp tiem, kas tajā vakarā “spēlēja” sevi, bija arī Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš ar kundzi Klāru, politiķi un sabiedriskie darbinieki Marģers Skujenieks, Jānis Akurāters, Atis Ķeniņš un daudzi citi. Kalniņš atzina, ka aina restaurēta pareizi, “bet sajūsma vairs nav tā”.

Pēc filmēšanas daļa dalībnieku devās uz Centrālviesnīcas restorānu paēst vakariņas “kā toreiz”. Pusotru stundu garās mēmā kinolentes “Lāčplēsis” demonstrēšana ar lieliem panākumiem sākās 1930. gada 3. martā. Neatkarības pasludināšanas aina filmā aizņēma ap minūti.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.