1930. gada 11. aprīlī. Plašais ugunsgrēks Baltijas celulozes fabrikā 0
Pirms 90 gadiem tikai agrā rītā Slokas un Rīgas jūrmalas ugunsdzēsējiem, palīdzot kolēģiem no Rīgas, izdevās apdzēst plašu ugunsgrēku Baltijas celulozes fabrikā, kā toreiz sauca vēlāko Slokas celulozes rūpnīcu.
Ugunsnelaime, kas izcēlās iepriekšējās dienas pievakarē, radīja lielu satraukumu arī Rīgā, jo liesmu atblāzmu nakts tumsā varēja vērot pat no Rīgas Bastejkalna.
Uguns strādnieku neuzmanības pēc bija izcēlusies papīrfabrikas celulozes vārīšanas nodaļā, kur telpā mētājās daudz ugunsbīstamu celulozes vārīšanai izmantoto skaidu un koka atkritumu.
Pēc tam degšana pārsviedās uz līdzās, aiz sienas esošo mašīnu nodaļu.
“Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka noraudzīties baisajā skatā saskrējuši “gandrīz visi Slokas iedzīvotāji”. Tie vēlāk palīdzēja arī dzēšanas darbos.
Vispirms Rīgas brandmajors Kesners norīkoja palīgā slociniekiem “vairākas autošļirces”, taču ar tām bija par maz un nācās izsaukt vēl “5. ugunsdzēsēju nodaļas vieglo autošļirci un Rātūžlaukuma brīvprātīgos ugunsdzēsējus vienā autošļircē”.
Palīgi sasniedza Sloku pusstundā, brīžiem braucot “pat ar 90 km/h”. Tiesa, 5. nodaļas auto pēc tāda ātruma attīstīšanas ugunsgrēka vietu sasniegt neizdevās, jo starp Dzintariem un Majoriem ugunsdzēsējiem nācās iestūrēt kāda nama sētā, lai izvairītos no sadursmes ar pretīm braucošo autobusu.
Apdrošinātā celulozes nodaļa izdega pilnībā, taču fabrikai vēl bija krājumi, turklāt papīra nodaļu bija izdevies glābt. Uzņēmums Slokā tolaik deva darbu ap 700 cilvēkiem un teju vārda tiešā nozīmē bija šīs pilsētiņas “sirds”.
Vēl nebija rimušas runas par Sloku, kad šīs pašas dienas vakarā vēl grandiozāku un traģiskāku ugunsgrēku piedzīvoja Rīga – nodega bijušajā “Provodņika” rūpnīcā iekārtotā linu noliktava.
Šoreiz gāja bojā trīs ugunsdzēsēji un vairāki tika smagi ievainoti. Abi gadījumi bija diezgan aizdomīgi – ekonomiskās krīzes apstākļos uzņēmumi un noliktavas dega biežāk nekā parasti.