1929. gada 5. aprīlī. Dzimis “Viss nāk un aiziet tālumā” vārdu autors 0
Pirms 90 gadiem Rīgas Sarkandaugavā, strādnieka ģimenē piedzima viens no pagājušā gadsimta 60.–80. gadu iecienītākajiem dzejniekiem, arī rakstnieks un kinoscenārists Laimonis Vāczemnieks.
Daudzi viņa dzejoļi folklorizējušies kā populāru dziesmu vārdi. Piemēram, Eduarda Rozenštrauha komponētās un dziedātās “Vecpiebalgas ūdensrozes” vai Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres izpildītās Raimonda Paula “Viss nāk un aiziet tālumā” un “Autobraucēja dziesmiņa”.
Jāpiebilst, ka Vāczemnieks kā kinoscenārists ir autors publikas savulaik iecienītajai 1973. gada Rīgas kinostudijas filmai “Dāvana vientuļai sievietei”.
Tomēr galvenokārt viņa dzejas un sacerējumi bijuši domāti bērniem un jaunatnei, un arī pirmais ar literatūru saistītais profesionālais darbs ir saistīts ar šo auditoriju – 1955. gadā Vāczemnieks kļuva par žurnālu “Bērnība” un “Zīlīte” līdzstrādnieku.
Pirms tam literāri apdāvinātais jauneklis bija lūkojis pelnīt mazi kā strādnieks “Aldarī”, maizes kombinātā, Iļģuciema ādas apstrādes fabrikā un “Dinamo” slēpju ražotnē. Viņa pirmais dzejolis 1953. gadā tika publicēts laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet pirmā dzeju grāmata iznāca 1957. gadā.
Gluži kā daudzi viņa laikabiedri literāti arī Vāczemnieks savā daiļradē veica it garu ceļu, no tādiem sižetiski aizraujošiem, taču padomju konjunktūras pieprasītiem, ideoloģiski “pielādētiem” darbiem kā romāns jaunatnei “Līvsalas zēni” (1966), līdz patriotiskai dzejai mūža nogalē, atmodai pienākot.
NOKLAUSIES tikai dažas no no pulārās dziesmas versijām
