1929. gada 25. oktobrī. Rīgā uzstāda telefona būdiņas ar sarkanu jumtu “pēc ārzemju parauga” 1
Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde, atsaucoties uz Rīgas telefona tīkla iestādes lūgumu, atļāva uzstādīt publiskās “telefona sarunu kabīnes Rīgas ielās un laukumos”. Līdz tam maksas telefona aparāti bija atradušies tikai iestāžu un atsevišķu sabiedriski izmantojamu objektu, piemēram, stacijas, telpās. Telefona iziešana uz ielas bija kas jauns.
Pirmās kabīnes ļāva uzstādīt kopumā desmit vietās.
Tajā skaitā K. Barona un Elizabetes ielas stūrī, Tērbatas ielā, Vērmaņdārza “sētas iedobumā”, Valdemāra ielā pie Elizabetes ielas (pie Mākslas muzeja), Kalpaka bulvārī pie Valdemāra ielas, Elizabetes ielas un Kalpaka bulvāra stūrī, Elizabetes ielā pie Kronvalda bulvāra, Z. A. Meierovica bulvārī pie Valdemāra ielas un Daugavas krastmalā “apmēram 6 metrus no Valdemāra ielas notekas pie pils dārza mūra”.
Arī Torņa ielā, Jēkaba ielā un Stacijas laukumā pie pilsētas kanāla. Pilsēta saglabāja tiesības likt kabīnes pārvietot, ja atklātos, ka tās traucē. Telefona kompānija bija lūgusi atļaut sarunu būdiņas uzstādīt arī pie Laimas pulksteņa, taču Rīgas pilsētas valde atteica, jo tas “bojāšot apstādījumu košumu”.
Reāli pie kabīņu uzstādīšanas ķērās novembra beigās. Janvārī sāka darboties pirmie divi aparāti pie Vērmaņdārza, tad arī pārējei.
Telefona būdiņas bija gaiši zaļā krāsā ar sarkanu jumtu “pēc ārzemju parauga”.
Ielu sarunu kabīnes ātri kļuva populāras. Visvairāk pieprasītās bija Vērmaņdārzā uzstādītās. Tur dienā notika 60–70 sarunu. Diemžēl ļoti ātri par sevi lika manīt zagļi un vandaļi.
Izrādījās, ka no aparātiem diezgan viegli atvienojamas kastītes ar naudu, un jau vasarā ziņoja par zādzību gadījumiem. Ja neizdevās nozagt naudu, tad norāva telefona klausules.
