1929. gada 24. oktobrī. Pasaules ekonomiskās krīzes sākums 1
Pirms 90 gadiem Ņujorkas Volstrītas biržā sākās katastrofāls akciju kursa kritums, kas turpmākajās dienās pastiprinājās un noveda pie neskaitāmiem bankrotiem. Bija plīsis pārliecīgu biržas spekulāciju uzpūstais akciju vērtības “burbulis”, jo investoru neapdomības dēļ akciju kursi jau krietni pārsniedza vērtspapīru reālo vērtību. Ekonomiskā krīze, pazīstama kā “Lielā depresija”, turpmākajos pāris gados aptvēra visu pasauli. No Eiropas valstīm vissmagāk tā piemeklēja Vāciju, kurā saimniecisko izaugsmi jau tā bremzēja pienākums sabiedrotajiem maksāt reparācijas par Pirmā pasaules kara nodarītajiem zaudējumiem. Depresija ASV Vācijā atbalsojās kā straujš amerikāņu investīciju un kredītu plūsmas, kā arī eksporta apjoma apsīkums. Bankroti sekoja viens otram. 1929. gada rudenī Vācijā bija 1,3 miljoni bezdarbnieku, bet 1933. gada sākumā jau seši miljoni. Vācijas gadījumā Pasaules ekonomiskajai krīzei turklāt bija asi izteiktas politiskās sekas – tās dēļ valstī pieauga radikālo komunistu un nacistu popularitāte, vardarbīgas ielu sadursmes starp abu spārnu pārstāvjiem. Kā zināms, galu galā nacisti guva pārsvaru, un 1933. gada 30. janvārī Ādolfs Hitlers tika iecelts par Vācijas kancleru. Pret saimniecisko krīzi vairums Eiropas valstu, arī Latvija, centās cīnīties, pēc iespējas noslēdzot savu tirgu no ārpasaules ar ierobežotu importu un paaugstinātas muitas barjerām. Latviju krīze vissmagāk skāra 30. gadu sākumā. Saimniecību iedragāja eksporta samazināšanās, kas 1933. gadā tika atzīta par “katastrofālu”. Krīzes sākumā, 1929. gadā, Latvijas eksporta apjoms bija 636 miljoni latu, bet 1933. gadā tas bija 173 miljoni latu. Ekonomika sāka atlabt 1934. gadā.
