Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.
Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.
Studentu “menzūra” Vācijā 20. gs. sākumā.

1928. gada 30. septembrī. Traģisks studentu duelis satrauc Rīgu 0

Pirms 90 gadiem Mežaparkā pie Ķīšezera, Kokneses prospekta tuvumā, notika traģisks atgadījums, kas satrauca visu Rīgu, īpaši vācbaltu sabiedrību.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Vācbaltu studentu korporācijas “Rubonia” loceklis Nikolajs Durija, duelējoties ar pistolēm, nošāva korporācijas “Fraternitas Rigensis” pārstāvi, 23 gadus veco studentu Dītrihu Šneideru.

Neatkarīgās Latvijas laikā tas tas bija pirmais un, šķiet, pēdējais studenta nāves gadījums tā saucamajā menzūrā, tas ir, korporācijas locekļu goda duelī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz tam pēdējo reizi šāds fakts bija noticis 1905. gadā.

Dueļi Latvijā bija aizliegti. Par to draudēja četru gadu ieslodzījums cietumā, taču izrādījās, ka studentu korporāciju aprindās senās tradīcijas joprojām tiek neoficiāli piekoptas, turklāt diezgan regulāri.

Parasti gan studenti duelējās ar rapieriem un ievainojumi bija samērā viegli. Šoreiz tika izmantotas tā saucamās menzūrpistoles – speciāli divkaujām domāti vienas patronas ieroči.

Divkauja notika “kādas jaunas sievietes dēļ”. Abi duelanti bija šāvuši gandrīz vienlaikus, atrazdamies viens no otra 15 metru attālumā. Noteikumi paredzēja, ka augstāk par jostasvietu tēmēt nedrīkst.

Šneidera raidītā lode trāpīja smiltīs pie Durijas kājām, kamēr pretinieka šāviens, acīmredzot raidīts augstāk par atļauto, ķēra Šneideru krūšu kreisajā pusē, caururba plaušu, skāra artēriju un sirdi. Nāve iestājās momentāni.

Notikušais tika raksturots kā negadījums un raisīja diskusijas Latvijas vācu aprindu vidū – vai tāda rakstura goda aizskārumi ir cilvēka dzīvības vērti un cik vispār iederīgas ir “viduslaiku tradīcijas”.

Nikolaju Duriju tiesāja par slepkavību, taču piesprieda tikai gadu cietumsoda. Vainīgais ieslodzījumā pavadīja trīs mēnešus, jo Valsts prezidents Gustavs Zemgals apstiprināja viņu apžēlošanas lūgumu un amnestēja saistībā ar 1929. gada 18. novembra svētkiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.