1928. gada 28. jūlijā. Pirmo reizi Latvijas olimpiskajā komandā sievietes 0
Pirms 90 gadiem Amsterdamā atklāja IX vasaras olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi Latvijas komandā startēja sievietes – tāllēcēja Zinaīda Liepiņa un diska metēja Elfrīda Karlsone.
Tā bija arī pirmā reize olimpiskās kustības vēsturē, kad dāmas drīkstēja piedalīties vieglatlētikas disciplīnās. No nepilniem 3000 dalībniekiem 288 bija sievietes.
Latvijas olimpisko delegāciju Amsterdamā pārstāvēja pārdesmit sportistu un funkcionāru, kas izbrauca no Rīgas ar vilcienu jau 23. jūlijā. Tika pārstāvēti vieglatlēti, smagatlēti, riteņbraucēji un burātāji.
Cerības bija lielas, taču panākumi gauži vāji. Augstākais sasniegums piederēja svarcēlājam Kārlim Leilandam – 4. vieta trīscīņā, tas ir, spiešanā, raušanā un grūšanā. Tomēr preses un sabiedrības acīs šo panākumu mazināja apstāklis, ka tāds pats rezultāts bija vēl trim sportistiem.
Vilšanās Amsterdamas olimpiādē izvērtās tik liela, ka avīzēs parādījās komentāri, ka valsts finansējums sportistiem, lai tie tiktu uz sacensībām, bijusi “zemē nosviesta nauda”.
Turklāt delegācija bijusi pārāk liela, kaut iepriekš jau varēts prognozēt, ka tā “izkritīs cauri”. Tad jau labāk būtu sūtījuši divus trīs sportistus, bet lai tie gūtu “kaut niecīgus panākumus”!
Jāatzīmē, ka globāli Amsterdamas olimpiskās spēles bija tās, kurās iedibināja tradīciju, ka atklāšanas ceremonijā pirmā iesoļo Grieķijas delegācija, bet mājinieki nāk pēdējie.