1928. gada 23. oktobrī. Drošāka kuģošana Irbes jūras šaurumā 0
Pirms 90 gadiem Rīgas ostā iesvētīja Latvijā pirmo ugunskuģi, tas ir, peldošo bāku “Laima”. Tajā pašā dienā kuģis pameta Rīgas ostu, lai trīs dienas vēlāk noenkurotos pie kuģošanai bīstamā Ovīšu sēkļa Irbes jūras šaurumā.
Ovīšu ugunskuģis ir neparasta parādība Latvijas jūrniecības vēsturē un tā pastāvīgā novietošana jūrā 1928. gadā bija liels notikums neatkarīgās Latvijas kuģniecības dzīvē.
“Laima” jeb agrākais vācu ugunskuģis “Elbe2” Pirmā pasaules kara gados tika izmantots mīnu lauku iezīmēšanai, bet vēlāk vētra to izmeta krastā pie Ventspils. Izremontētais un no jauna iekārtotais ugunskuģis bija 37 m garš un 8,32 m plats.
Tas stiprinājās pie 20 m dziļumā nogremdēta 25 t smaga čuguna enkura. Uz “Laimas” klāja atradās bāka un miglas sirēna. Varēja lietot arī zvanu. Tāpat ugunskuģis veica meteoroloģiskās stacijas funkcijas, par mērījumiem ziņojot uz Rīgu.
Uz “Laimas” izdarīja straumju, ūdens temperatūras un sastāva pētījumus, tādējādi tā bija pirmā stacionārā jūras zinātnisko novērojumu stacija Latvijā. No komandas deviņiem cilvēkiem pastāvīgi uz kuģa atradās seši, kamēr pārēji atpūtās krastā.
Maiņa divas nedēļas dzīvoja krastā un divas – uz kuģa. Darbs bija psiholoģiski smags vienmuļības un nošķirtības dēļ. 1935. gada decembrī “Laimas” kapteinis Kārlis Stefenbergs dežūras laikā pakārās.
No enkura Ovīšu ugunskuģi noņēma tikai īpaši bargās ziemās ledus draudu gadījumā. Ugunskuģi, tikai jau citi, pie Ovīšu sēkļiem pastāvīgi atradās līdz pat 1985. gadam. Tad šajā vietā sāka darboties mūsdienās Igaunijas jūras administrācijas pārvaldītā Irbes bāka.
