“Balso tik par mani”. 1928. gada karikatūra.

Pirms 90 gadiem, gaidot 3. Saeimas vēlēšanas, kas bija paredzētas tā gada 6. un 7. oktobrī, “Jaunākās Ziņas” atzīmēja: “Saeimas vēlēšanām tuvojoties, katru dienu dzirdam par jaunām aprindām, kuras grib patstāvīgi piedalīties vēlēšanās un cerē uz kādiem panākumiem. Laikam gan ievērojot neapmierinātību ar saviem pašreizējiem vadoņiem, sevišķi liberālās pilsonības aprindās atzīmētā tieksme īpaši spēcīga un var novest pie ļoti kļūmīgām sekām. Par vidusgrupu drošu balsotāju skaits pie mums par nožēlošanu vēl nav liels. Pēc līdzšinējiem vēlēšanu rezultātiem spriežot, tas nepārsniedz apmēram 25 000 personas Rīgā un ap 16 000 personu katrā no pārējiem četriem vēlēšanu apgabaliem. Ja nu šīs balsis, kā tagad liekas, saskaldīsies provincē starp kādiem septiņiem un Rīgā starp 9–10 atsevišķiem sarakstiem, tad pat tā no grupām, kurai būs tie labākie panākumi, var palikt bez kādas pārstāvniecības Saeimā un nākamos trīs gadus par vidusgrupu likteni lems vienīgi mūs politiskās galējības. Cik kļūmīgas tam var būt sekas, arī priekš visas valsts dzīves, ievērojot mūsu galējību nenosvērtību, par to lieki runāt. Neviens arī nedrīkst piemirst, ka pat Saeimā iekļuvuši atsevišķi deputāti un sīkas grupas vienas pašas par sevi nekad nespēs izvest dzīvē savu vēlētāju gribu.”