Atpūtnieku vingrošana Livādijas pils pagalmā 20. gados.

Pirms 90 gadiem Rīgā no Krimā sarīkotas starptautiskas dzelzceļa satiksmei veltītas konferences atgriezās Latvijas dzelzceļa darbnīcu ekspluatācijas direktora, inženiera Roberta Garseļa vadītā delegācija. Dienu vēlāk Garselis “Jaunākajām Ziņām” pavēstīja: “Konferences laikā Krimā satikām daudz latviešus, kuri izrādīja lielu interesi par Latviju. Mūs “sargāja” kāds čekists – latvietis Vīvers. Vīvers neticēja, kad viņam teica, ka pie mums ir demokrātiska iekārta un var kritizēt pat valdību. Vairākums latviešu atrodas padomju dienestā. Krimas jūrmalā satikām kādu “Cika” (Centrālā izpildkomiteja – PSRS varas institūcija 1922. – 1938. gadā. – Aut.) locekli – latvieti – bijušo “Provodņika” strādnieku. Viņš pārzina “Cika” atpūtas namu. Arī tas dzīvi interesējās par Latviju. Mūs uzaicināja uz 1. maija svinībām, kur iepazināmies ar vairākiem latviešiem, kas visi vēlējās atgriezties dzimtenē.” Dažus gadus iepriekš, 1924. gadā “Krievijas Cīņa” vēstīja, ka Krimā un Odesas guberņā dzīvojot diezgan daudz latviešu – “visi bijušie strēlnieki”. Latvijas prese 1930. gadā arī apgalvoja, ka Jaltas Livādijas pils parkā esot “latviešu revolucionāru kapi”. Proti, tur apbedīja tos cara cietumus un katorgu pārdzīvojušos latviešu lieliniekus, kurus pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma nosūtīja atgūt veselību nacionalizētajās Krimas sanatorijās, bet izrādījās jau par vēlu.