1928. gada 13. maijā. Tautas veselības stāvoklis uzlabojas 0
Pirms 90 gadiem Rīgā Nacionālajā teātrī Saeimas un valdības amatpersonu, kā arī citu prominenču klātbūtnē tika atklāta Veselības nedēļa, proti, dažādu lekciju, līdzekļu vākšanas kampaņu un citu propagandas pasākumu virkne, kuru uzdevums “nodrošināt tautas veselību, vairot un uzturēt viņas dzīvos spēkus”, popularizēt iedzīvotājos veselīgu dzīvesveidu. Šajā laikā tika norādīts, ka tautas veselības stāvoklis pamazām uzlabojas, taču zīdaiņu mirstība joprojām ir augsta – 8 līdz 10 mirušie uz 100 jaundzimušajiem (mūsdienās tie ir 4 – 6 gadījumi uz 1000 jaundzimušo).
Arī dzimstības līmenis skaitījās zems – gadā 22 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (mūsdienās labs rādītājs skaitās jau 15 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). No slimībām vislielāko postu iedzīvotājiem 20. gadu beigās nodarīja tuberkuloze: “Viņas mazināšanai piegriežama vislielākā vērība. Viņas apkarošanā palīdzība jāsniedz arī valstij.” Kopējas statistikas gan par to trūka.
Tās nebija arī par ļaundabīgajiem audzējiem, kaut tikai atzīts, ka tie posta ziņā pielīdzināmi tuberkulozei un ierindojas otrajā vietā. Kā nāves cēlonis visbiežākās bija sirds un asinsvadu slimības, kurās galvenokārt vainoja alkoholu un tabakas lietošanu. Veselības nedēļas laikā Vērmaņdārza paviljonā iekārtoja īpašu izstādi, kurā, piemēram, varēja uzzināt, ka 70 mūža gados cilvēks apēd 1400 reižu vairāk barības, nekā pats sver. No šī daudzuma 2000 kg ir taukvielas, 4000 kg gaļas, 12 000 kg maizes un 10 000 litru ūdens. Izstādi papildināja arī dažādi lozungi. Piemēram: “Nebāz pirkstus degunā un mutē!”
