Spiritisma seanss.

Pirms 90 gadiem Jelgavā risinājās šādi “Jaunāko Ziņu” aprakstīti notikumi: “Jelgavas latviešu biedrībā daudz ziņkārīgo bija pulcinājis Rīgas spiritists Zaķis, kurš ar kādu 60 gadu vecu sievieti – mediju izdarīja spiritiskus mēģinājumus. Izsauca arī pulkveža Brieža un Rasputina garus. Brieža gars varonīgos vārdos aicinājis aizstāvēt Latvijas brīvību, bet Rasputins žēlojies, ka viņā saulē neklājoties labi, jo, dzīvs būdams, viņš esot vedis nenormālus sakarus ar sievietēm un gribējis nodarboties ar valsts lietām. Ka šādu ākstīšanos publiski pieļauj – par to tiešām jābrīnās.” Aizraušanās ar spiritismu, tas ir, sazināšanos ar mirušo “gariem”, izmantojot mediju – personu, kas atrodas transā, 20. gadsimta sākumā Eiropā un ASV bija ne mazāk populāra nodarbība kā aizraušanās ar horoskopiem mūsdienās. ASV vien tajā laikā bijis teju 400 spiritistu biedrību. Ir viedoklis, ka tolaik spiritisti faktiski pildījuši psihoterapeita funkcijas, jo nereti pie viņiem vērsās garīga rakstura grūtībās nonākuši ļaudis, kuru dvēseles stāvokļa sakārtošanai tad arī bija domāti “mirušo vēstījumi”. Vairākus indivīdus, kas uzskatīja sevi par spējīgiem izsaukt “garus”, varēja sastapt arī Latvijā. Slavenais zīlnieks Finks par viņiem esot smējies. Visbiežāk šāda veida seansos 20. gados un 30. gadu beigās mēdza “izsaukt” pirmās latviešu atmodas un tāpat Neatkarības kara cīnītāju, piemēram, Oskara Kalpaka “garu”. Bet 1926. gadā kādā spiritisma seansā Rīgā izsauktais “gars”, kas “stādījies priekšā kā dzejnieks Fricis Bārda”, paziņojis, ka dzejnieks Rainis Nobela prēmiju literatūrā nedabūšot. Savukārt 19. gadsimta Rīgas Latviešu biedrības aktīvista Friča Veinberga gars informējis, ka “ir piekusis”.