1928. gada 11. februārī. Latvijā par 16 pilsētām vairāk 0
Pirms 90 gadiem Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals izsludināja Saeimas pieņemto likumu “Par pilsētu tiesību piešķiršanu 16 miestiem”. Līdz ar to pilsētas tiesības tika piešķirtas Apei, Balviem, Kārsavai, Ķemeriem, Lejasciemam, Mazsalacai, Ogrei, Preiļiem, Priekulei, Salacgrīvai, Siguldai, Strenčiem, Varakļāniem, Vecgulbenei, Viesītei un Viļāniem. Likums par attiecīgo pilsētu nodibināšanu pastāvošo miestu robežās stājās spēkā 25. februārī.
Visām jaunajām pilsētām atstāja agrākos nosaukumus, izņemot Vecgulbeni, kas pārtapa par Gulbeni. Pārmaiņas administratīvajā iekārtojumā tika pieskaņotas gaidāmajai Latvijas valsts desmitgadei. Līdz ar to miestu pašvaldības Latvijā pārstāja eksistēt, bet jaunajām pilsētām pavērās plašākas attīstības iespējas, savukārt jaundibinātajām pilsētu domēm uzgūla lielāka atbildības nasta par finansiālo, sociālo un citām komunālās sadzīves jomām. Nevienai no jaunajām pilsētām nebija sava ģerboņa.
To sarūpēšana kļuva par vienu no pirmajām lietām. Jau oktobrī Valsts prezidenta Heraldiskā komisija atzina, ka iesūtītie vēlamo ģerboņu projekti ir “visai raibi”. Piemēram, Balvi lūdza, “lai uz ģerboņa apakšējās daļas, gaiši zilā fonā, uz tuksnešaina Latgales lauka būtu attēlots partizāņu pulka karavīrs atbrīvošanas gaitās, bet ģerboņa augšējā daļā – ezera malā uzplaukstoša pilsēta austošas saules staru apspīdēta”. Savukārt Sigulda prasīja, lai ģerbonī būtu “krustotas slēpes”. Dzīvē piepildījās tikai daļa no pilsētu vēlmēm.
