Ginters Grass (1927 – 2015).

Pirms 90 gadiem pārtikas preču tirgotāja ģimenē Dancigā – tolaik brīvpilsētā, bet mūsdienās Polijas Gdaņskā – piedzima 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma viens no ievērojamākajiem vācu literātiem, Nobela prēmijas laureāts Ginters Grass. Nereti gan tiek norādīts, ka Grasa vecāki bijuši kašūbiešu cilmes, proti, pārstāvējuši Pomerānijas (Pomožes) reģionā dzīvojušo rietumslāvu tautu. Pasaules slava pie literāta atnāca līdz ar 1959. gadā izdotajām “Skārda bungām”. Latviešu valodā tulkoti arī viņa darbi “Kaķis un pele”, “Krabja gaitā”. Pēdējā no minētajām izraisīja lielas diskusijas kā Vācijā, tā aiz tās robežām, jo skāra vienu no vācu pēckara sabiedrībā reti pieminētajiem tematiem, ka arī vācu tauta cieta Otrajā pasaules karā un arī uzvarētāji bija spējīgi uz necilvēcīgu rīcību. Pats Grass, kurš dzīves laikā bija pazīstams arī kā tēlnieks, gleznotājs un grafiķis, mēdza aizrādīt, ka viņa grāmatas vēršas “pret aizmiršanu”. Proti, tās atgādina par notikumiem, kas aizmirsti vai ko gribētos aizmirst, liek pārvērtēt, apelē pie tādām lietām kā vainas sajūta. Ne velti Grasa grāmatas tematiski parasti skar Hitlera nacionālsociālisma periodu, laiku pirms tā un sekas mūsdienās. Vācijā augsti tiek vērtēta Grasa domātāja sabiedriski politiskā loma. Politiskā ziņā viņš bija sociāldemokrātiski un pacifistiski noskaņots.