1924. gada 28. augustā 0

Pirms 90 gadiem, 1924. gada 28. augustā, “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Ogotājām un sēņotājām patlaban straujākais darba laiks.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes
Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31
Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes
Lasīt citas ziņas

Viņas galvenā kārtā nāk no Maskavas priekšpilsētas nabadzīgāko krievu aprindām. Te ir veselas bekotāju ģimenes, kuras jau gadu desmitiem nodarbojas ar sēņošanu un ogošanu. Pēckara gados sevišķi starp ogotājām ir daudz latvju, kurus bezdarbs spiež piekopt šo pilsētniekiem vispārīgi patīkamo, bet īstenībā grūto un samērā maz ienesīgo peļņā iešanu. (..) Katru rītu var sastapt stacijās sievu un bērnu pulciņus ar groziem, sainīšiem, spilveniem un segām rokās. No priekšpilsētas krievi brauc pa lielākai tiesai vairākas ģimenes kopā. Tās parasti vada kāda piedzīvojusi ogotāja.” Rīgas sēņotāju un ogotāju iecienīti bija Ogres, Smārdes un Ķemeru meži, tāpat Kangaru kalni un Vidzemes šosejas virziens. Tur tika īrētas pajumtes zemnieku mājās un dzīvots vairākas dienas. Salasīto vēlāk realizēja Daugavmalas tirgū.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.