Pirms 90 gadiem, 1924. gada 26. jūnijā, ”Valdības Vēstnesis” izsludināja Saeimas pieņemto likumu par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos.

Lasītākie

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Kopš cara laikiem pastāvošā apriņķu sistēma tika reformēta un mainīta, mainījās arī agrāko apriņķu robežas. Agrāko sarakstu papildināja ar Madonas un Jaunlatgales (Abrenes) apriņķiem. Pārmaiņas izdarīja, gan vadoties no nospraustajām Latvijas valsts robežām, gan arī ekonomiskās nozīmes un iedzīvotāju skaita, lūkojoties, lai tas nebūtu pārāk mazs. Tieši politiskā, militārā un satiksmes mezgla loma, piemēram, noteica, kāpēc cīņā par apriņķa centra godu Jaunlatgale izkonkurēja Balvus. Pilsētas apriņķa pašvaldībā neietilpa. No 1924. līdz 1940. gadam Latvijā pastāvēja 19 apriņķu sistēma. Tā turpinājās arī vācu okupācijas laikā un pirmajos padomju pēckara gados, kad Latvijas PSR apriņķu skaitu 1947. gadā palielināja līdz 25. Tomēr 1949. gadā apriņķus likvidēja, pārejot uz dalījumu rajonos.