1923. gada 3. janvārī. Top Latvijas santīmi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas Finanšu ministrijas Tirdzniecības un banku nodaļas vadītājs Konrāds Kacens, atgriezies no kontroles brauciena uz Šveices Neišateles kantona pilsētiņu Leloklu, kur 1922.–1923. gadā pēc Riharda Zariņa metiem tika kaltas bronzas viena, divu, piecu un niķeļa desmit, divdesmit un piecdesmit santīmu monētas – Latvijas valsts pirmā metāla nauda –, “Jaunākajām Ziņām” pastāstīja: “Le Locle ir maza pilsētiņa Šveices rietumos, vienu kilometru no Francijas robežas. Ceļš uz turieni, kas ved pa kalniem un upēm bagātiem apvidiem, pieskaitāms jaukākiem visā pasaulē.
Le Locle atrodas augstā vietā un kopā ar citām tuvākām pilsētiņām pieskaitāma Šveices pulksteņu rūpniecības centram. Tur atrodama Zenita, latvieša (īstenībā Rēvelē dzimušā vācbaltieša. – Red.) Pāvila Būres un citas izslavētas pulksteņu fabrikas. (..) “Huguenin Freres”, kas uzņēmusies izgatavot Latvijas sīko naudu, ir veca kaltuve.
Agrāk viņas galvenā specialitāte bija pulksteņu vāku štancēšana, ar kuriem tā arī tagad apgādā visas apkārtējās pulksteņu fabrikas. Viņa izgatavo arī sporta nozīmes, ordeņus. Rumānija “H. Fr.” kalusi sīko naudu, bet tagad viņa nodarbināta ar Latvijas sīknaudas izgatavošanu. Pēc tam kals Šveicei sudraba 5 franku gabalus. Man ierodoties, kala 1, 2 un 5 santīmu bronzas gabalus, no kuriem sešarpus miljoni ripiņu jau atrodas ceļā uz Rīgu. Nākamajās dienās sāks kalt niķeļa naudu.
Latvijas naudai metālu sagatavo Tūnā (pilsēta Šveicē pie Bernes. – Red.).” Gatavo naudu uz Latviju veda nevis pa dzelzceļu caur Vāciju, bet gan ar vilcienu vispirms uz Havras ostu Francijā un tad tālāk kuģī, jo tā bija lētāk. Kacens atzīmēja, ka Šveicē “dzīves dārdzība, salīdzinot ar Latviju, trīsreiz lielāka”, taču “trūkumcietējus savā braucienā pa Šveici es neredzēju”.
