1923. gada 27. martā. Pretebreju akcija Rīgā 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Rīgā Lieldienu nedēļas laikā ap pulksten trijiem dienā notika nacionālradikālā “Latvju nacionālā kluba” (LNK) rīkota akcija pret ebreju veikalnieku ietekmi ar lozungiem “Nepērciet žīdu veikalos!” un “Kas pārkāpj žīdu slieksni, tas tautas ienaidnieks!”. Sākotnēji LNK to cerēja kā gājienu pa pilsētas centra un Maskavas priekšpilsētas ielām ar mītiņošanu un citām izdarībām uzmanības pievēršanai.
Tomēr ebreju organizācijas lūdza valdību ierobežot paredzēto akciju. Lūgumu daļēji apmierināja, jo demonstrāciju Iekšrīgā aizliedza, tāpat kā paredzēto “taurēšanu senlatviešu tērpos” un runu turēšanu. Nepieļāva arī atsevišķa satura plakātus. Piemēram, “Nepabalstiet liekēžus žīdus”. LNK, kuras rindās bija ne mazums radikāli noskaņotu LU studentu, izlīdzējās ar trīs kravas un trīs vieglo auto braucienu pa saskaņotu maršrutu Rīgas centra ielās.
Virs auto bija uzslieti plakāti, kas vēstīja: “Visu zemju nacionālisti, apvienojieties ekonomiskā boikotā pret žīdiem!”, “Cīnīsimies pret žīdu varas nostiprināšanu, kas noveda Krieviju līdz sabrukumam!”, “Būsim tikpat stipri savā nacionālismā kā žīdi!” un tamlīdzīgi. Akcija izvērtās paredzami mazskaitlīga un presē tika atzīta par “banālu”.
Avīze “Sociāldemokrāts” to pat novērtēja kā “izgāšanos”, jo rīdzinieki pasākumam neatsaucās. Latvieši bija tāli no agresīva antisemītisma, turklāt dzīves īstenība rādīja, ka klients pats izvēlas, kur iepirkties. Apmeklēt ebreju veikalus nereti bija izdevīgāk un kvalitatīvāk nekā iet pie “tautiskā veikalnieka”.
Kaut bija bažas par incidentiem brauciena laikā, tādi ar akcijas dalībnieku, ebreju aktīvistu un policijas līdzdalību gadījās vien daži un nenozīmīgi. Pretebreju demonstrācijas 20. gadsimta 20. gadu sākumā notika daudzviet Eiropā un krietni agresīvākās noskaņās. Antisemītisma vilnis bija saistīts ar uzskatu, ka ebreju darījumu cilvēki izspiež valsts pamattautas uzņēmējus, visi ir krāpnieki, perina dažādas sazvērestības un ir iedzīvojušies uz Pirmā pasaules kara rēķina, kamēr pārējie cietuši.
Zināmā mērā šādus priekšstatus veicināja apstāklis, ka daudzās valstīs, arī Latvijā, ebreju kopienas bija papildinājuši uzņēmējdarbībā aktīvie ebreji, kam izdevās emigrēt no lielinieku pārņemtās Krievijas.
