1923. gada 27. februārī. Apmaiņa uz robežas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem turpinājās pēc Latvijas un Padomju Krievijas 1920. gada augusta miera līguma uzsāktā personu apmaiņa, kad Latvijā par pretvalstisku darbību arestēto komunistu grupas pie robežas apmainīja pret bēgļu laikā Krievijā nonākušajiem latviešiem, kurus kā ķīlniekus bija aizturējuši čekisti.
Kā notika vienas šādas grupas apmaiņa minētajā dienā avīzē “Jaunais Rīts” aprakstījis kāds procesa liecinieks: “Apmaināmos Latvijas pilsoņus no Maskavas līdz mūsu robežai pavadīja kādi 12 konvoji. No Sebežas līdz Latvijas robežai brauca līdzi komunistu pulciņš ar mūziku, saņemt no Latvijas izsūtītos apmaināmos. Pie robežas vagons apstājās soļu 12 no robežas, un pēc minūtēm 10 piebrauca tikpat tālu pie robežas Latvijas pusē ar izsūtāmiem. Šam vagonam apstājoties, no Sebežas līdzi atbraukušie komunisti, kādi seši pūtēji, nospēlēja “Internacionāli” un izcēla sarkano karogu. Mūs, maskaviešus nostādīja pie pašas robežas dzelzceļa sliedēm vienā pusē, bet no Rīgas pievestos izsūtāmos otrā pusē. Mūsu bagāžai pakaļ iznāca robežsargi un izsūtāmo bagāžu no Latvijas vagona pārvietoja Krievijas vagonā krievu robežsargi. Pašiem apmaināmiem nebija ne vienam, nedz otram sava bagāža jānes. Pēc bagāžas pārvietošanas nosauca katra apmaināmā vārdu, izlaižot katru tūliņ pār robežu. Tas notika abās pusēs diezgan ātri un visu laiku Sebežas komunisti pūta gan “Internacionāli”, gan mūsu tautas dziesmu sakomponējumu. No Latvijas izsūtītie izturējās pret mums, atmaināmiem ļauni dusmu un skaudības pilni, bet mēs klusējām visu laiku. Kad bijām nostādīti jau Latvijas robežā, mēs dziļi sajūsmināti dziedājām savas tautas himnu un to dziedādami iekāpām vagonā. Robežsargu uzmanība un dziļā izpalīdzība mūs ļoti sajūsmināja. Tā nu mēs esam savā mīļajā, dārgajā Latvijā.”
