1923. gada 14. aprīlis. Vieta nogurušiem ierēdņiem – glauni aprīkota sanatorija Firksa muižā Majoros 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem bijušajā barona Firksa muižā Majoros, valdības vadītājam Jānim Pauļukam, Saeimas priekšsēdētājam Frīdriham Vesmanim, ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meirovicam, vairākiem citiem ministriem un Saeimas deputātiem klātesot, atklāja Latvijas valsts darbinieku sanatoriju.
“Telpas ierīkotas glīti un apgādātas ar vajadzīgām mēbelēm. Remonta darbi un sanatorijas iekārta izmaksājusi ap divus miljonus Latvijas rubļu, kuri ņemti no Darba ministrijas budžeta ietaupījumiem.
Sanatorijā vietas 40 cilvēkiem (valsts ierēdņu skaits sniedzas pie 40 tūkstošiem). Sanatorija domāta kā atpūtas vieta vieglāk saslimušiem un nogurušiem ierēdņiem, un tajā uzņems ne ilgāk kā uz vienu mēnesi. Uzņemšana notiks vienīgi ar Darba ministrijas ārstu un valsts darbinieku arodbiedrības atzinumiem,” skaidroja žurnāls “Nedēļa”.
Darba ministrija telpas ieguva 1921. gadā, pabīdot malā Rīgas Jūrmalas pašvaldību, kas arī tās vēlējās. Pēc likuma katram valsts ierēdņa statusā esošam slimības gadījumā atkarībā no pakalpojuma pienācās pilnībā vai daļēji apmaksāta ārstnieciskā palīdzība. Atpūtu Majoru sanatorijā sedza valsts darbinieku slimokase. “Sociāldemokrāts” atzīmēja: “Mūsu ierēdņu stāvoklis ir bez šaubām labāks neka vairumam strādnieku, bet arī starp pirmajiem ir daudz pārpūlējušos, mazasinīgu un dilonistu.”
Tomēr apmierinātas ar ierēdņu ārstēšanu tik prestižā vietā īsti nebija ne politiskās aprindas, ne sabiedrība kopumā. Rīgas Jūrmalas pašvaldība muižā bija cerējusi ierīkot skolu, jo pēc kariem un jukām sabiedriskām vajadzībām piemērojamu būvju Jūrmalā akūti trūka. Jau pēc sanatorijas atvēršanas presē varēja lasīt apgalvojumus, ka Majoru muiža ārstniecībai nemaz neesot piemērota, “bet tikai izpriecai un uzdzīvei, jo vasarās, kad ierēdņi iet atpūtā, še notiek daždažādi izrīkojumi un valda trokšņaina dzīve”.
Ņemot vērā noskaņojumu, novembra vidū sanatoriju slēdza un namu atdeva bērnu patversmei. Kā bērnu aprūpes centrs Majoru muiža turpināja kalpot līdz pat 2006. gadam. Patlaban ēkas tālākā misija ir neskaidra.
