Pirms 90 gadiem, 1923. gada 13. maijā, pārpildītajā Latvijas Universitātes aulā doktora disertāciju “Baktēriju iekšējā uzbūve un attīstības veids” aizstāvēja LU Lauksaimniecības fakultātes docents Augusts Kirhenšteins.

Lasītākie

Krimināls

Kristīni izsekoja un izkrāpa 10 000 eiro: noved līdz stadijai, ka biju gatava atdod visu, lai tikai tiktu projām, kaut kur drošībā!

“Valsts “pārvaldei” vajadzētu degt zilās ugunīs!” Lato Lapsa esot atklājis informāciju par milzīgu naudas summu izšķiešanu uz valsts aizsardzības rēķina

Kokteilis

Kā zināt, ka esi pieaudzis? 14 skumji, bet smieklīgi pierādījumi 3

Lasīt citas ziņas

Pastiprinātā publikas uzmanība bija skaidrojama ar to, ka šī bija pirmā doktora disertācijas aizstāvēšana kopš universitātes dibināšanas. A. Kirhenšteins bija pirmais, kas neatkarīgajā Latvijā saņēmis doktora grādu.

Uz pasākumu bija ieradušies ne tikai studenti, mācībspēki un zinātņu vīri, bet arī sabiedriski darbinieki un vienkārši ziņkārīgie. Jaunais agronomijas doktors, kā reportēja “Jaunākās Ziņas”, sniedzis “jaunus uzskatus par baktēriju šūniņu kodolu un to dalīšanos”. Kirhenšteina personiskajos pētījumos balstītais gala slēdziens bijis, “ka nepastāv neviena dzīva būtne, kuras šūniņa nesaturētu plazmu un kodolu”. Pretendenta disputs ar oponentiem profesoru Kundziņu, Bakmanu, docentiem Maltu un Delli ilga trīsarpus stundas.