Pirms 90 gadiem, 1923. gada 1. novembrī, Tallinā tika noslēgts Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums jeb “aizsargu konvencija”, kā toreiz rakstīja.

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Ko pamanīji pirmo? Tas atklāj tavu lielāko klupšanas akmeni attiecībās

Nekavējoties izmetiet: 10 neveselīgākie pārtikas produkti jūsu ledusskapī

Ak, skaistā jaunība! Seši apģērba krāsu toņi, kas palīdzēs jums izskatīties dažus gadus jaunākam

Lasīt citas ziņas

Tā paredzēja, ka valstis sniegs viena otrai palīdzību trešās valsts uzbrukuma gadījumā. Līguma pamatā bija neatkarības cīņu laikā gūtā pozitīvā sadarbības pieredze. Kā vārdā neminētus, taču potenciālus uzbrucējus arī šoreiz prātā paturēja Vāciju un Padomju Krieviju.

Ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica noslēgto savienību sākumā daudzināja kā Baltijas valstu drošības garantu ar domu, ka nākotnē tai varētu pievienoties Lietuva, varbūt Polija un Somija. Taču tā izrādījās ilūzija. Katrai no reģiona valstīm bija savi īstermiņa ārpolitiskie mērķi un priekšstati, kā panākama drošība. Pat labi aizsāktā sadarbība ar Igauniju turpmākajos gados netika tālāk attīstīta vai padziļināta un faktiski izčākstēja. 1939./1940. gada situācijā tā vairs nespēlēja nekādu lomu.