Sodās par Latvijas diplomātu centieniem veidot aizsardzības rakstura attiecības ar kaimiņiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem no Latvijas patriektais Pētera Stučkas valdības dalībnieks Jūlijs Daniševskis Padomju Krievijā iznākošajā “Krievijas Cīņā” sodījās par Latvijas diplomātu centieniem veidot aizsardzības rakstura attiecības ar kaimiņiem, politiski un ekonomiski integrēties Rietumos tā vietā, lai “vienmēr visīstāko draugu atrastu Padomju Krievijā”.
Zināšanas par vēlākajiem notikumiem un mūsdienu realitātes, to lasot, vedina uz pārdomām: “Latvijas zemnieki un strādnieki un pat sīkpilsoņi un pilsoņi vairāk gan gūtu no tuvināšanās Padomju Krievijai. (..) Padomju Krievija neved agresīvu ārlietu politiku. Padomju Krievija pielaiž zināmās robežās buržuāzisku ražošanas attiecību atjaunošanu un attīstību.
Krievija nekādā ziņā neapdraud ne Latvijas patstāvību, ne viņas birģeliskās īpašumu attiecības. Krievijas Federācijā apvienojas republikas dažādām īpašuma attiecībām. Tās jūtas apmierinātas un drošas pret Antantu (Rietumu apzīmējums 20. gs. sākumā. – Red.), pret nežēlīgiem kreditoriem, pret iebrucējiem un laupītājiem. Latvijas diplomāti šo stāvokli neizprot.
Viņi varbūt pat to neapzinoties stiprina Latvijas visnāvīgākos ienaidniekus, lielkungu Poliju un kreditoru Franciju. (..) Pilsoniskā Latvija nesaprot, ka viņa varētu it mierīgi un vismierīgāki justies Krievijas lielajā Federācijā, kaut arī kā “tautas” vai pilsoniska republika.
Jātuvina Latvija Krievijai, sadraudzībā un apvienībā ar kuru tā saimnieciski atdzims un plaši spēs izlietot savus tehniskos un kulturēlos spēkus.” Dedzīgā marksista J. Daniševska mūžs noslēdzās 1938. gada 8. janvārī PSRS NKVD masu nāvessoda vietā Piemaskavas “Komunarkā”. Viņš izrādījās “latviešu fašistiski teroristiskās spiegu organizācijas dalībnieks”.
