1922. gada 4. novembrī. Lielākais atklājums eģiptoloģijā 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem 12 gadus vecais Huseins Abdels Rasuls, kurš piepelnījās kā ūdens nesējs angļu arheologa Hovarda Kārtera ekspedīcijas izrakumos Karaļu ielejā pie Luksoras pilsētas Ēģiptē, paklupa uz kāda akmens. Tas izrādījās pirmais pakāpiens, kuru attīrot atklājās vēl viens, tad vēl un vēl. Tas bija ievads slavenākajam atradumam eģiptoloģijas vēsturē – bija atklāta ieeja faraona Tutanhamona kapenēs.
Vairums faraonu un senēģiptiešu augstmaņu kapeņu ielejā bija izlaupītas jau senatnē, bet uz šīm vēl bija zīmogs! Nojaušot sensāciju, Kārters lika ieeju nekavējoties aizbērt, lai atkal atsegtu un atvērtu noslēpumainās durvis 26. novembrī kopā ar kolēģi un ekspedīcijas finansētāju lordu Karnarvonu. Tādējādi Kārters un Karnarvons kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas pēc vairāk nekā 3000 gadu pauzes iegāja 1323. gadā pirms mūsu ēras mirušā valdnieka kapenēs.
Zinātnieki uzskata, ka 19 gados mirušais Tutanhamons nav ierindojams starp izcilākajiem Senās Ēģiptes faraoniem, taču viņa kapenes ir unikāls dārgums, jo saglabājušās kā praktiski neskarta laika kapsula. Tiesa, laupītāji tajās bija paviesojušies kaut kad samērā drīz pēc bērēm, taču acīmredzot ar minimālu postu.
Četros kambaros bija palicis teju viss, sākot no apbedīšanas rituāla figūriņām un priekšmetiem un beidzot ar ikdienas un aizkapa dzīvei nepieciešamo – ieročiem, saimniecības lietām, mēbelēm, rotām, parfimēriju. Un, protams, daudz zelta, ieskaitot sarkofāgu un faraona pēcnāves masku. Mūsdienās vairums kapeņu dārgumu apskatāmi Ēģiptes muzejā Kairā un arheoloģijas muzejā Gizā, taču Tutanhamona sarkofāgs un mūmija atstāti kapenēs.
