Pirms 90 gadiem, 1922. gada 27. jūlijā, Latvijas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics deva rīkojumu izstrādāt noteikumus konkursam par granīta “Piemiņas staba”, tas ir, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem karavīriem veltīta Brīvības pieminekļa, celšanu Rīgā.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 brīnumēdieni! Pārtikas produkti, kuru regulāra iekļaušana ēdienkartē kavē ādas novecošanos

Lasīt citas ziņas

Piemēram kalpoja līdzīgas idejas piemineklis Kauņā, Lietuvā. Meirovics jau no paša sākuma izteicās, ka obeliskam jāatrodas Brīvības bulvārī, tomēr debates par piemērotāko vietu nākamajos gados nerima. Nopietni izskatīja iespēju pieminekli celt Daugavmalā, minēja arī Daugavas salas. Tāpat ieilga piemērotākā projekta izvēle. Tikai 1931. gadā kļuva skaidrs, kāds Brīvības piemineklis izskatīsies un kur tas atradīsies.