Pirms 100 gadiem ar “Fausts” izrādi darbu sāka Liepājas Opera 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem ar Šarla Guno operas “Fausts” izrādi darbu sāka pastāvīga Liepājas Opera, kam bija arī baleta trupa un kas darbojās zem viena jumta ar Liepājas teātri. Operas kadru kalve bija tajā pašā gadā izveidotā Liepājas Tautas konservatorija – Liepājas Mūzikas vidusskolas priekštece.
Mainīgām sekmēm un palaikam reorganizējoties, Liepājas Opera pastāvēja līdz 1950. gadam, kad iestādi ar toreizējo nosaukumu Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris pārveidoja tikai par Liepājas Valsts drāmas teātri bez muzikālās daļas. Operas ziedu laiki attiecās uz starpkaru perioda 20. gadiem un 30. gadu sākumu.
Tad dalībnieki regulāri brauca viesizrādēs uz Nacionālo operu Rīgā un saņēma atzinīgas galvaspilsētas mūzikas kritiķu atsauksmes. Apmēram pusgadu pēc dibināšanas, 1923. gada februārī, literāts, aktieris un dziedātājs Pāvils Gruzna “Latvijas Vēstnesī” rakstīja: “[Liepājas] Opera pārsteidz ar sava svaigumu.
Visi zolo spēki jauni, sajūsmas, uzupurēšanas pilni. Nevar neminēt tādu sulotu un samtainu mecco-soprānu kā Helene Cink, lirisko soprānu Natālija Uland, dabisko, brīvo tenoru Marisu Vētru, spēcīgo, temperamentālo baritonu Albertu Verneri un tīkama tembra basu-baritonu Gustavu Neimani.
Šis pirmo zolistu ansamblis būtu ieguvums pat priekš Nacionālās operas. Pārējie zolisti, ar maz izņēmumiem, operas ansambļa cienīgi. Koris nav liels un spēcīgs, bet labi nostādīts, kas sevišķi apsveicams, jo koristi līdz šim nedabūja nekāda atalgojuma. Pašu mazs, pieklājīgs balets.
Orķestris – 21 mūziķis, laba sastāva, pietiekoši disciplinēts. Operas vadītājs, viņas iedvesmotājs Arvīds Pārups kā kapelmeisters nevar uzrādīt tās īpašības, kādas viņā rastos un mostos, ja viņš būtu šim uzdevumam specieli gatavojies. Pie esošiem apstākļiem ar viņa vadību var būt pat ļoti mierā, ievērojot rūpību un to ētisko taktu, kādu viņš ielicis savos iestudējumos. Režiju vada Iļja Riss.”
