1922. gada 18. augustā. Top atjaunotais Saeimas nams 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Jēkaba ielā arhitekta Eižena Laubes vadībā lielā steigā ritēja iepriekšējā gadā ļaunprātīgi nodedzinātās Satversmes sapulces sēžu zāles un tāpat visa vecā Vidzemes bruņniecības nama pārbūve un atjaunošana, jo darbi bija jāpabeidz līdz novembra sākumam, lai īsi pirms valsts svētkiem atjaunotajā namā varētu sanākt 1. Saeima.
“Jaunākās Ziņas” novēroja: “Saeimas nama pārbūve gan sokas, bet to nobeigt nav paredzams ātrāk par novembri. Ārpuse līdz sēžu zāles stāvam ir gatava un stalažas noņemtas. Krāsa ir tumšāka nekā bija. Ārējā iedobumā Pletenberga tēla vietā liks Lāčplēša tēlu. Citādi nama ārpuse paliks nepārgrozīta. Nepārgrozītas paliek arī iekšējās telpas, izņemot jaunu ieeju deputātiem ar ozola plankām pārklātām dzelzsbetona trepēm.
Trepju telpas griestus izstrādā gotiskā stilā. Sēžu zāle pārgrozīta. Visapkārt būs ozola panelis ar glīti apzīmētām sienām, kuras varēs izgreznot ar ievērojamāko tautas darbinieku un valstsvīru ģīmetnēm. Sienas vidū pār prezidija paaugstinājumu glītā iezīmējumā pacelsies lielais valsts ģerbonis. Griesti un grīda no dzelzsbetona, grīda ar ozola parketu, bet griesti būs izrotāti latvju ornamentiem.
Deputātu soli ar galdiem, kā arī visas citas mēbeles un žurnālistu soli būs no ozola. Prezidija paaugstinājumam abās pusēs būs ārzemju priekšstāvju un diplomātu vietas pa labi un ministru vietas pa kreisi. Zāles vidū gar abām sienām vietas godaviesiem un aiz tā žurnālistiem katrā pusē astoņas vietas, kuras atradīsies tālu no prezidija un runātāju tribīnes.
Tā kā zāle stipri augsta, tad žurnālistiem būs vāji sadzirdamas runas. Ievērojama būs zāles un kuluāru vēdināšanas ietaise ar īpašu dzelzsbetona kanālu, kurā atradīsies visjaunākās konstrukcijas ietaises gaisa tīrīšanai.”
