1922. gada 15. novembrī. Padomju vēstniecības graujošā darbība 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas Politiskā policija arestēja Padomju Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku, padomju ārējās tirdzniecības pārstāvniecības “Vņeštorg” rēķinvedi Kārli Lapiņu un viņa dzīvesbiedri Luīzi Lapiņu, pret kuriem bija iegūti nepārprotami pierādījumi, ka viņi uztur sakarus starp vēstniecību un vietējo Latvijas komunistu pagrīdi, turklāt apgādā pēdējo ar padomju zemē tapušu viltotu naudu, tostarp Latvijas 500 rubļu banknotēm.
“Vņeštorg” darbinieki nebija gluži vēstniecības diplomāti, taču tas, ka ar viņu palīdzību daudzi Padomju Krievijas vēstniecības darbinieki gan tobrīd, gan arī sekojošajos gados nodarbojas pēc būtības ar graujošu darbību, algoja, uzturēja un izmantoja spiegošanai pret Latvijas valsti naidīgi noskaņotos vietējos komunistus, nebija noslēpums.
Kārlis Lapiņš pirms nosūtīšanas uz Rīgu, piemēram bija strādājis Penzas pilsētas čekā. Šādu cilvēku aresti tomēr gadījās samērā reti. Savukārt oficiālie diplomāti bija neaizskarami, jo baudīja imunitāti. Lapiņš acīmredzot bija aizgājis pārāk tālu, viltotas Latvijas naudas ieplūdināšanā sākot izmantot pat oficiālās strādnieku organizācijas un sociāldemokrātiskās arodbiedrības.
Jau pavasarī viltojumu lietā policija aizturēja Satversmes sapulces deputātu, sociāldemokrātu kreisā spārna politiķi Vili Dermani. Dermaņa saistība ar padomju specdienestu afērām guva lielu publicitāti. Vasarā Politiskā policija arestēja vēl virkni vēstniecības uzturētu pašmāju komunistu.
Lapiņu pāris pēc tam bija steigā pārvācies no īres dzīvokļa uz padomju pārstāvniecībai piederošo namu Alberta ielā 11, tātad drošībā, un sabiedrībā vairs nerādījās. Novembra vidū viņi modrību tomēr bija zaudējuši. Kā Lapiņus, tā Dermani vēlāk apmainīja pret padomju zemē aizturētajiem Latvijas pilsoņiem.
