1922. gada 15. decembrī. “Kur lai ņem līdzekļus” 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas Finanšu ministrija laikraksta “Latvijas Kareivis” slejās skaidroja: “Ierēdņu algu paaugstināšanu ierosināja jau Satversmes sapulce savos vēlējumos.
Darba ministrija izstrādāja algu palielināšanas projektu, pēc kura valstij celtos papildu izdevumi 640 miljonu Latvijas rubļu apmērā, nemaz neievērodama, ka budžetā bija paredzams 540 miljonu rubļu deficīts.
Darba ministrija prasīja arī paaugstinājumu ieviest šī gada 1. decembrī, tas ir budžeta gada vidū. Nevarēdama atrast vajadzīgos ienākumu avotus, no kuriem segt jauno iztrūkumu, Finanšu ministrija no savas puses izstrādāja projektu, pēc kura algas paaugstināmas no 1923. gada 1. aprīļa par 240 miljoniem kopsummā.
Vēl valda uzskats, ka ministrijai vajag tik dot un viņa varot, ja tik gribot. Neviens neprasa, no kurienes lai ņem līdzekļus. Mēs esam izpostīta zeme. Trūkst naudas daudziem neatliekamiem izdevumiem. No agrākiem gadiem vēl atlikuši prāvi parādi, kuru nolīdzināšana nav atliekama. Ārzemju aizņēmumam vēl jāizpaliek, ja negribam paši sev likt cilpu ap kaklu.
Ar pašu līdzekļiem viss jāveic, un neatliek naudas pat tādiem uzņēmumiem, kas nestu valstij ātru un drošu peļņu, piemēram, dzelzceļu stāvokļa uzlabošana, ostu ietaišu uzbūve. Bez tam tādu posteni kā 640 miljonus nekad nevar savākt no ietaupījumiem, tur vajadzīga budžeta papildināšana, ko nevar darīt bez Saeimas sankcijas.
Otrkārt, vajag uzrādīt ieņēmuma avotu, no kura lai izdevumus sedz. Nodokļu skrūve jau ir saskrūvēta līdz pēdējai iespējamībai. Finanšu ministrija no savas puses darīs visu, lai ierēdņu stāvokli uzlabotu, bet patlaban tas nav iespējams. Nenormāls ir ārkārtīgais ierēdņu pieplūdums uz valsts iestādēm.
Tas izskaidrojams ar to, ka vēl ļoti mazā mērā attīstīta privātā uzņēmība. Ja tur radīsies rosīgāka dzīvība, daļa ierēdņu aizies no valsts dienesta, radīsies iespēja sistemātiski sašaurināt štatus un reizē ar to paaugstināt atlikušajiem darbiniekiem algas.”