Pirms 100 gadiem Ragaciemā vietējā rakstveža ģimenē piedzima Ņujorkas Čaks 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Ragaciemā vietējā rakstveža ģimenē piedzima viens no pēckara trimdas latviešu spilgtākajiem dzejniekiem, leģendārās Ņujorkas latviešu literātu kopas “Elles ķēķis” līdzizveidotājs Linards Tauns, īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš.
Draugi viņu sauca par “Dieva laistu dzejnieku”, tas ir, dzejnieku, kam šīs dotības dotas no dabas. Kā literāts Tauns kļuva pazīstams tikai pēc Otrā pasaules kara, kad vispirms bēgļu gaitās nonāca Rietumvācijā, kur 1946. gadā trimdas presē publicēja viņa pirmās dzejas, bet pēc tam pārcēlās uz ASV.
Tad viņš arī pieņēma literāro segvārdu Tauns, kā sauc ezeru Vecpiebalgā, par kuru ir teika, ka tas reiz lidojis. Dzejnieka dzīves laikā paspēja iznākt tikai viens krājums – “Mūžīgais mākonis” 1958. gadā, bet pēc Tauna pāragrās nāves no sirdstriekas viņa draugi sakārtoja un izdeva vēl divus.
Viņu mēdz saukt par Ņujorkas Čaku, jo līdzīgi Rīgas apdziedātājam Aleksandram Čakam arī viņa darbiem raksturīga pilsētas tematika, šajā gadījumā Ņujorkas vērojumi, un gandrīz vienmēr klātesoša ir skumju pieskaņa.
Tauns rakstījis: “Ābols izslīd no manas plaukstas, un iekrīt peļķē/ Un saka man: Es vairs neesmu pastorālais liriķis./ Es tagad esmu lielpilsētas delīriķis.” Okupētajā Latvijā plašāks lasītāju loks par viņu pirmo reizi uzzināja drīz pēc pirmajām pārmaiņu vēsmām PSRS, 1986. gadā, kad 21. novembra “Literatūra un Māksla” viņa dzejai un Leona Brieža ievadvārdiem atvēlēja veselu lappusi.
Nākamā gada jūnijā Tauna daiļrades piemērus jau plašākā apjomā publicēja literārais žurnāls “Avots”. Viņa poēziju drīz ievēroja arī latviešu popmūzikas autori. Grupas “Pērkons” dziesmu “Krāsaini tērpi, puķes un lūpas”, kā arī “Un aizlido tērpa putni” vārdu autors ir Linards Tauns.
Tāpat viņa dzeja ir 1997. gadā Aivara Hermaņa sacerēto dziesmu cikla Ievas Akurateres izpildījumā “Plīvošana ar pilsētu” pamatā.
