Arī mūsdienās Domkalna jeb Tompeā pils ir Igaunijas politiskās varas administratīvais centrs.
Arī mūsdienās Domkalna jeb Tompeā pils ir Igaunijas politiskās varas administratīvais centrs.
Arhīva foto

1922. gada 12. septembrī. Parlaments cietoksnī 1

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Pirms 100 gadiem Tallinas Domkalna jeb Tompeā pilī notika Igaunijas valsts parlameta – Rīgikogu – jaunās mājvietas iesvētīšana un atklāšana. Uz ceremoniju bija aicināta Latvijas Satversmes sapulces delegācija, parlamentārieši no Somijas, Lietuvas un Polijas.

Krievijas impērijas gados Livonijas laiku cietoksnī, kas būvēts uz klints virs Igaunijas galvaspilsētas un kā simbols ir 48 metrus augstais sargtornis “Garais Hermanis”, atradās Igaunijas gubernatora rezidence.

CITI ŠOBRĪD LASA

1917. gadā pils nopietni cieta, un 1920. gadā arhitektu Eižena Hābermana un Herberta Johansona vadībā sākās kompleksa daļas pārbūve un piemērošana parlamenta vajadzībām.

Tapa celtne ar neobaroka ārieni un ekspresionisma stila interjeru, kas daudziem laikabiedriem šķita nepieņemami un nesaprotami, bet tā ir Igaunijas parlamenta sēžu vieta arī mūsdienās.

Tautas vairākums par jauno Rīgikogu tomēr priecājās, kā to “Jaunākajās Ziņās” arī aprakstīja Satversmes sapulces deputāts un notikuma liecinieks Mārtiņš Antons: “Svētku rotā tērptā pilsētā bija ārkārtīgi daudz laucinieku, tā ka parlamenta ēkas atklāšanu var vārda pilnā nozīmē nosaukt par visas igauņu tautas svētkiem.

Ievērību saista Igaunijas 200 pagastu vecākie, kuri piešķīra kā svinīgai sēdei, tā arī tālākām svinībām spilgti tautisku nokrāsu.” Jauno ēku un līdz ar to parlamenta jauno sesiju no tribīnes atklāja Rīgikogu prezidents Juhans Kuks, kam sekoja Igaunijas Valsts vecākā (prezidenta) Konstantīna Petsa uzruna.

Svinību laikā diemžēl notika pāris politiska rakstura incidenti. Pirms aicināto viesu uzrunām zāli demonstratīvi atstāja radikālie kreisie – neatkarīgo sociālistu un Tallinas arodbiedrību centrālkomitejas, faktiski komunistu, frakcijas.

Savukārt Lietuvas delegācija nepiedalījās vakara banketā teātrī “Estonia”, jo nevēlējās kontaktēt ar poļiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.