Pirms 90 gadiem 14 gadu vecais kanādietis Leonards Tomsons kļuva par pirmo diabēta slimnieku, kam ie­šļircināts insulīns – cukura līmeni regulējošais hormons, ko vesela cilvēka organismā izdala aizkuņģa dziedzeris.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Hormona trūkums rada saslimšanu ar cukura diabētu, bet tā sekas ir normālas iekšējo orgānu darbības traucējumi un slimnieka nāve. Toronto universitātes speciālistu Frederika Bantinga, Čārlza Besta un viņu komandas izstrādātais preparāts ļāva Tomsonam nodzīvot vēl 13 gadus. Par savu veikumu kanādiešu zinātnieki 1923. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Sākotnēji insulīnu eksperimentiem ieguva no dzīvnieku aizkuņga dziedzeriem, bet 1963. gadā to iemācījās sintezēt mākslīgi un ražot rūpnieciskos apmēros. Latvijā mūsdienās ar diabētu jeb cukurslimību sirgst aptuveni 47 tūkstoši cilvēku. Apmēram trešdaļai no tiem ikdienā nepieciešami regulāri insulīna iešļircinājumi.