Pirms 90 gadiem 14 gadu vecais kanādietis Leonards Tomsons kļuva par pirmo diabēta slimnieku, kam ie­šļircināts insulīns – cukura līmeni regulējošais hormons, ko vesela cilvēka organismā izdala aizkuņģa dziedzeris.

Lasītākie

Nogurums, svara pieaugums, slikta oma? 7 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa palēninās, un kā to mainīt

Kokteilis

Bijušie ieslodzītie dalās ar šokējošiem faktiem par dzīvi cietumā. Būsi pārsteigts, uzzinot, kādam nolūkam viņi izmanto zobu pastu

Covid-19 vakcīnas saista ar jaunu satraucošu sindromu, kas izraisa bioloģiskas izmaiņas organismā

Lasīt citas ziņas

Hormona trūkums rada saslimšanu ar cukura diabētu, bet tā sekas ir normālas iekšējo orgānu darbības traucējumi un slimnieka nāve. Toronto universitātes speciālistu Frederika Bantinga, Čārlza Besta un viņu komandas izstrādātais preparāts ļāva Tomsonam nodzīvot vēl 13 gadus. Par savu veikumu kanādiešu zinātnieki 1923. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā. Sākotnēji insulīnu eksperimentiem ieguva no dzīvnieku aizkuņga dziedzeriem, bet 1963. gadā to iemācījās sintezēt mākslīgi un ražot rūpnieciskos apmēros. Latvijā mūsdienās ar diabētu jeb cukurslimību sirgst aptuveni 47 tūkstoši cilvēku. Apmēram trešdaļai no tiem ikdienā nepieciešami regulāri insulīna iešļircinājumi.