Pirms 100 gadiem šajā dienā dibināta Latvijas Banka 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem uz agrākās Valsts Krāj- un kredītbankas bāzes tika dibināta Latvijas Banka (LB) ar mītnes vietu Krišjāņa Voldemāra ielā 2a, turpat, kur mūsdienās. Bankas statūtkapitāls bija desmit miljoni latu, un tā saņēma tiesības glabāt Latvijas valsts dārgmetālu krājumu un nodarboties ar naudas emisiju, taču reizē varēja izsniegt arī aizdevumus tautsaimniecībai un citām kredītiestādēm.
Valsts zelta fondā ap šo laiku atradās četri miljoni Krievijas zelta rubļu, 157,4 kg tīra zelta, 5040 kg tīra sudraba, 95,5 g platīna, 128 karāti briljantu. Fondā esošie līdzekļi praktiski pilnībā sedza apgrozībā laisto valsts naudaszīmju vērtību. Visiem norēķiniem un uzskaitei LB turpmāk bija jānotiek tikai latos un santīmos, ne vairs Latvijas rubļos.
LB padomes priekšsēdētāja pienākumus uzticēja tā brīža finanšu ministram Ringoldam Kalningam. “Lai gan bankas padome ļoti raiba un viņā ietilpst dažādu politisku partiju pārstāvji, viņas darbības sekmes nodrošinātas, ja tik vien bankas vadītāji spēs valsts intereses nostādīt par visu augstāk. Kalnings cer, ka tādu saskaņotu darbību izdosies ievadīt.
Beidzamo vārdu bankas lietās teiks Ministru kabinets šīs dienas sēdē, kad galīgi izraudzīs bankas valdi jeb direkciju,” 2. novembrī atzīmēja avīze “Latvis”. Jautājums, cik direktoriem jāveido LB valde, gan neizrādījās tik viegli atrisināms, jo vieni vēlējās valdē redzēt trīs, citi četrus locekļus.
Process iestiepās 1923. gadā, tāpēc sākumā LB iztika ar diviem valdes direktoriem, bijušajiem likvidētās Valsts Krāj- un kredītbankas vadītājiem Kārli Vanagu un Alfrēdu Vareno. Viens no pirmajiem praktiskajiem bankas darbiem bija laist apgrozībā pagaidu 10 latu naudaszīmes, kas bija agrākās 500 Latvijas rubļu banknotes ar attiecīgām uzdrukām. Desmit gadus vēlāk LB jau skaitījās “bagātākā naudas iestāde visās Baltijas valstīs”.
