Pirms 100 gadiem Madridē risinājās notikumi, kuri mainījuši Spānijas vēsturi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Madridē risinājās notikumi, kurus šajās dienās piemin arī mūsdienu Spānijā, uzsverot, ka tie mainījuši valsts vēsturi.
Proti, trīs kataloniešu anarhisti izdarīja atentātu pret Spānijas premjeru Eduardo Dato, kurš automašīnā devās mājup pēc vēlas parlamenta vakara sēdes.
Uzbrukums notika pašā galvaspilsētas centrā, Neatkarības laukumā pie Alkalas vārtiem. Trīs revolveriem bruņoti kaujinieki, braucot motociklā ar blakusvāģi, panāca premjera auto un raidīja pret to daudzus šāvienus.
No gūtajiem ievainojumiem Dato turpat automašīnā nomira. Uzbrukumam nebija saistības ar Katalonijas neatkarības kustību, bet gan ar sazvērnieku radikāli kreisajiem uzskatiem.
Policijai izdevās notvert tikai divus uzbrucējus. Trešais aizbēga un patvērās Padomju Krievijā. Notvertajiem piesprieda nāvessodu, ko nomainīja ar mūža ieslodzījumu, bet 1931. gadā, pēc republikas pasludināšanas, amnestēja.
Spānijas sabiedrība jutās šokēta par atentātu pret talantīgo un valstī cienīto politiķi.
Turklāt tā bija jau trešā Spānijas premjera nogalināšana nedaudz vairāk kā pārdesmit gadu laikā.
Proti, 1897. gadā itāliešu anarhists Spānijas Basku zemē jau bija nošāvis premjeru Kanovasu del Kastiljo, bet 1912. gadā atkal jau no anarhista, šoreiz spāņu, rokas dzīvību zaudēja valdības galva Hosē Kanalehass.
Tik biežā asinsizliešana nevarēja uzlabot jau tā saspringto Spānijas iekšpolitisko gaisotni. Spāņi, kas līdz nesenam laikam pret politiķu drošību bija izturējušies diezgan vieglprātīgi, saprata, ka politika ož pēc asinīm burtiskā nozīmē.
Sliktākais, ka Dato nogalināšana izraisīja krīzi pilsoniskajās partijās un stiprināja radikālos spārnus, kam bija tālejošas sekas.
